Mazajā ģildē izskanēs kamermūzikas koncerts 'Vecpilsētas šūbertiāde'

Koncerta pirmajā daļā mūziķi izvēlējušies dziesmas, ko Šūberts komponējis vecumā no 18 līdz 28 gadiem, vairāku dziesmu tekstu autori ir Gēte, Rikerts un Šlēgelis. Klausītājiem labāk zināmas būs dziesmas "Mūzu dēls" (Der Musensohn), "Tu esi miers" (Du bist die Ruh), "Dziesma uz ūdens" (Auf dem Wasser zu singen), netrūks arī retāk atskaņotu darbu (Der Einsame, Der Wanderer, Die junge Nonne u. c.), un šo koncertdaļu vainagos divi dueti – "Minjona un arfists" (no Gētes "Vilhelma Meistera mācību gadiem") un noktirne jeb naktsmūzika "Gaisma un mīla" (Licht und Liebe).

Savukārt koncerta otrajā daļā skanēs Franča Šūberta Pirmais klaviertrio. Tas komponēts, visticamāk, priekšpēdējā Šūberta dzīves gadā, un atšķirībā no daudziem citiem šajā neticami ražīgajā daiļrades posmā tapušajiem opusiem, kas aizrit spēcīgos dramatiskos kontrastos, Pirmais klaviertrio ir pārpilns neapēnotas saulesgaismas, vitāla mažora un noticama dzīvesprieka. Dzīves laikā Šūberts pats nezirdēja šī trio publisku atskaņojumu, opuss nāca klajā astoņus gadus pēc tā autora nāves, un Roberts Šūmanis, kas bija ne tikai ģeniāls komponists, bet arī spožs mūzikas aprakstnieks, teica: "Atliek uzmest aci šim Trio op. 99, lai eksistences posts tiktu aizmēzts kā ar burvja roku un pasaule atkal rādītos tērpusies savā starojošā svaigmē."

Šūbertiāde ir īpašs koncerta paveids, kas atgādina par 19. gadsimta sākumā Vīnē notikušajām vakarēšanām Franča Šūberta draugu lokā. Šādas muzikālas sanākšanas notika apmēram reizi nedēļā kādā pietiekami lielā un viesmīlīgā dzīvoklī.

Pirmā muzikālā tikšanās, kam šūbertiādes nosaukumu varētu piešķirt pēc būtības, notika 1821. gada 26. janvārī Šūberta drauga dzejnieka Franča fon Šobera dzīvoklī. Līdz desmitiem vakarā Šūberts esot spēlējis un dziedājis savas ķēnišķās dziesmas, pēc tam dzēruši punšu un līksmojuši līdz trijiem rītā. 1822. gadā iniciatīvu izrādīja jau pats komponists, un tā tas turpinājās līdz Šūberta agrīnai nāvei. Šūbertiāde paredz jaunāko kompozīciju un dzejoļu rādīšanu, vīna klātbūtni un muzikālu improvizāciju virknes. Apmēram pusgadsimtu pēc Franča Šūberta aiziešanas šūbertiāde kļuva par vispāratzītu koncerta žanru. Austrijā kopš 1976. gada notiek Šūberta mūzikas festivāls "Schubertiade". Latvijā slavenas ir ikvasaras šūbertiādes Ungurmuižā, un nu tām pievienojas "Vecpilsētas šūbertiāde" ar izciliem Šūberta mūzikas pazinējiem un interpretiem.

Dziedātāja Gunta Gelgote vokālo mākslu studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Lietuvas Mūzikas un teātra Akadēmijā. Tagadējā Guntas dzīvesvieta ir Viļņa, kur viņa regulāri uzstājas kā viessoliste Lietuvas Nacionālajā Operas un baleta teātrī, kā arī Ģintara Rinkēviča vadītajā Viļņas Pilsētas operā. Beidzamajās sezonās Gunta debitējusi Adeles lomā ("Sikspārnis") Lietuvas teātrī, savukārt Rīgā dziedājusi Kristapa Pētersona operā "Mihails un Mihails spēlē šahu", Bruno Skultes "Vilkaču mantiniecē" u. c. Kā soliste muzicējusi ar dažādiem orķestriem.

Kamermūzikā sadarbojusies ar Kristīni Adamaiti un Arti Sīmani, Hertu Hansenu, Aldi Liepiņu, Ēriku Kiršfeldu, Aiju Kuzmani. Gunta bieži piedalās mūsdienu mūzikas atskaņojumos, viņai arī veltīti vairāki jaunās mūzikas opusi. 2009. gadā saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā "Gada debija".

Dziedātājs Jānis Kurševs vokālo mākslu apguvis pie Kārļa Zariņa un Anitas Garančas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Piedalījies operiestudējumos – Ilzes Arnes "Līsistratē", Domeniko Čimarozas "Slepenajās laulībās", Ādama Ores operā "Gunda", Antona Rubinšteina "Dēmonā", Georga Frīdriha Hendeļa "Akīdā un Galatejā" (spožs Deimons), Džuzepes Verdi "Falstafā". 2015. gadā dziedājis Antiņu Arvīda Žilinska operas "Zelta zirgs" iestudējumā Siguldas Opermūzikas svētkos. Vairākkārt sadarbojies ar komponistu Raimondu Paulu, kā arī Latvijas Radio kori u. c. koriem. Latvijas Pareizticīgās baznīcas vīru ansambļa "Logos" dziedātājs. Studē Rīgas Augstākajā Reliģijas zinātņu institūtā (RARZI).

Vijolnieks Sandis Šteinbergs ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars kopš 1994. gada. No 1996. gada līdz 2012. gadam orķestra Kremerata Baltica koncertmeistars. Kopš 2013. gada, pildot vieskoncertmeistara pienākumus, sadarbojas ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Tamperes simfonisko orķestri un Norvēģijas ansambli Bit-20. Aktīvs kamermūziķis. Leģendārā klavierkvarteta RIX mūziķis. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2004 (par spožu soloveikumu) un 2012 (kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī").

Čellists Ēriks Kiršfelds ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars. Bijis ilggadējs Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Patlaban Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kameransambļa un klavierpavadījuma katedras docents. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kamersastāvos. Spīķeru stīgu kvarteta dalībnieks. 2009. gadā par izcilu darbu ansamblī saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu.

Pianiste Herta Hansena ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore. Aktīvi koncertējoša pianiste, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece, daudzu dziedātāju un instrumentālistu uzticama skatuves partnere. Saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2013 kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī".

Stāsnieks Orests Silabriedis – mūzikas žurnālists, Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra un žurnāla "Mūzikas Saule" galvenais redaktors, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumu veidotājs, daudzu kamermūzikas projektu iniciators, neskaitāmu koncertprogrammu moderators, uzticams skatuves partneris daudziem Latvijas mūziķiem.

Biļetes uz koncertu var iegādāties RKTMC "Mazā ģilde".