Pasaules krāsas Latvijas novembrī. Iepazīsties ar festivāla 'Porta' māksliniekiem!

Festivālu "Porta", kas jau tradicionāli ik gadu iepazīstina latviešu auditoriju ar aktuālākajiem un interesantākajiem pasaules mūzikas žanra mūziķiem, šogad veidos pieci koncerti divu nedēļu garumā.

"Portas" grafiku veido pieturas punkti Rīgā 3. novembrī, Stricka villā, 4. novembrī mūzikas namā "Daile", 5. novembrī Saldus mūzikas un mākslas skolā, 10. novembrī Stricka villā un 11. novembrī Vidzemes koncertzālē "Cēsis". Dažādās kombinācijās šajos vakaros uzstāsies mākslinieki no Udmurtijas, Burjatijas, Japānas, Uzbekistānas, Gvinejas Bisavas, Ukrainas un Igaunijas, kas sadarbosies arī ar pašmāju mūziķiem.

Karina Gomeša ir pasaules mūzikas žanra dziedātāja un komponiste no Gvinejas Bisavas. Dziedāšanai pievērsusies, studējot žurnālistiku Sanpaulu. Mūzikas mīlestība Karinā veidojās jau mazotnē, pateicoties muzikāli bagātīgajai videi Gvinejā Bisavā, kas deva iespēju iepazīt gan savas valsts tradicionālo, gan urbānā stila mūziku, gan arī ritmus no visas pasaules.

2007. gadā Gomešu uzaicināja muzicēt vēsturiskajā, revolucionārajā grupā "Super Mama Džombo" un piedalīties grupas pēdējā albuma ierakstīšanā "Sigur Ros" studijā Īslandē. Koncertējot ar grupu, viņa apceļoja pasauli, un pēc šīs turnejas uzsāka solo karjeru.

Aboss Kosimovs ir starptautiski atzīts austrumnieku rāmja bungu jeb doiras virtuozs. Viņam raksturīgs ārkārtīgi dinamisks uzstāšanās stils un inovatīva spēles tehnika. Viens no viņa uzstāšanās elementiem ir triju rāmja bungu spēlēšana vienlaicīgi - ļoti meistarīga un valdzinoša.

Aboss dzimis Taškentā, Uzbekistānā. Doiras spēli viņš sāka praktizēt 10 gadu vecumā, mācoties seno uzbeku instrumentu spēles mākslu pie atzītiem doiras meistariem, vēlāk papildinot prasmes Taškentas Kultūras un mūzikas koledžā. Kosimova muzikālā darbība ir veltīta uzbeku perkusiju mākslas saglabāšanai un attīstīšanai. Viņš ir pazīstams kā izcils tradīcijas pārzinātājs, skolotājs, un komponists.

Doiras virtuozs ir uzstājies daudzos starptautiskos festivālos un koncertos, muzicējot kopā ar citiem atzītiem māksliniekiem, piemēram, ar perkusiju meistariem Randiju Glosu un Zakiru Husseinu. Abbosa skaņu ierakstu klāstā ir skaņu celiņa ieskaņošana Alonzo Kinga baletam "Tūkstots un viena nakts" sadarbībā ar tablas virtuozu Zakiru Husseinu un dziedātāju Stīviju Vonderu.

Kopš 2005. gada Aboss dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, pašlaik strādājot pie vairāku jaunu muzikālu projektu radīšanas.

"Onuka" ir talantīgās ukraiņu vokālistes Natas Žičenko un atpazīstamā (The Maneken) mūzikas producenta Jevgeņija Filatova vairākkārt apbalvots kopprojekts.

Viņu mūzika ir daudzu žanru krustceles: skaista inovatīvo, futūristisko, dziļi sakņoto un tradicionālo elementu saskaņa, modernu aranžējumu apvienojums ar Ukrainas tautas mūzikas elementiem, ar kuriem Nata ir izaugusi kopš dzimšanas.

Projekta nosaukums ("onuka" ukraiņu valodā nozīmē "mazmeita") ir veltīts Natas vectēvam, kurš bija slavens tradicionālo ukraiņu mūzikas instrumentu amatnieks. Viņa visdārgākā dāvana – pašdarināta sopilka – ir sava veida simbols un svarīgs daudzu "Onukas" dziesmu elements. "Onukas" mūzika ir tilts starp pagātni un nākotni. Bagātais Ukrainas etniskās kultūras mantojums mūsdienu elektronisko skaņu kontekstā rada jaunu mūzikas pasaules pieredzi.

Kazaku vikingu folkroka grupa "Svjata Vatra" un tās līderis Ruslans Tročinskis (Ruslan Trochynskyi) savu darbību aizsāka 2006. gadā. Grupa veidojusies Igaunijā, kas arī uzskatāma par tās mājvietu, tomēr pats solists nāk no Ukrainas, kas bagātina viņu performanci ar dažādu tautu tradīcijām.

Grupas uzstāšanās pārsteidz ar raupjo un piesmakušo vokālu, vargana skaņām, dūdu saucieniem un mirgojošā 21. gadsimta trombona notīm, izpildot kā pagānu rituālus, tā Ukraiņu – Igauņu dziesmas, meklējot saknes šo tautu tradicionālajā mūzikā, iedvesmojoties no bērnu spēlēm un Baltu melodijām, visu atsvaidzinot ar "punk" attieksmi.

"Svjata Vatra" ("Svētā uguns" tulk.no igauņu val.) kopš savas darbības pirmssākumiem uzstājusies 16 Eiropas valstīs un pavisam nesen viesojušies arī Kanādā. Grupa koncertējusi gan uz Vikingu kuģiem, gan vairākos Eiropas festivālos, ieskaitot pašmāju mūzikas festivālu "Positivus".

Pēdējo gadu Ukrainas notikumu dēļ, grupa iesaistījusies vairākos pasākumos, lai atbalstītu un cīnītos par iedzīvotāju fizisko un vārda brīvību, piedaloties izglītojošās programmās, veidojot dokumentālo filmu un sniedzot koncertus.

Mūzikas grupa "Shono" (tulkojumā no burjatu val.- vilks) izveidota 2014. gadā. Grupas līderis Aleksandrs Arhinčejevs ir vadošais virstoņu vokālists Burjatijā un nepārspēts improvizācijas meistars. Aleksandrs sasniedzis panākumus burjatu nacionālo eposu – uligeru – un tautas stāstījumu izpildīšanas mākslā.

Aleksandru dēvē par "cilvēku-orķestri",- viņš spēlē daudzus mūzikas
instrumentus: morinhuru, suhhuru, limbu, homushembardu u.c. Viņa rokās jebkurš mūzikas instruments sāk atskaņot burvīgas melodijas.

Marija Korepanova ir Udmurtijas Republikas, ziemeļu reģiona seno dziedājumu izpildītāja. Šobrīd māksliniece studē Mūzikas un teātra akadēmijā Igaunijā. Marijas vokālu raksturo spilgta individualitāte un tajā dzirdamas daudzu gadsimtu tradīcijas.

Savā mūzikā viņa apvieno senus un aizraujošus savas tautas dziedājumus un profesionālas mūziķes meistarību. Pēdējos gados Marija aktīvi piedalās starptautiskos festivālos Eiropā un Krievijā, kur iesaistās dažādos eksperimentālos projektos kopā ar vairāku tautu mūziķiem no Igaunijas, Vācijas, Moldovas un Krievijas.