Mana pirmā saskarsme ar grupu "Mumiy Troll" bija septiņu vai astoņu gadu vecumā. Atminos, ka paprāvā radinieku un ģimenes draugu kompānijā sēdējām lauku mājas dārzā netālu no jūras un kaut ko svinējām. Pieaugušie zem dūmakainajām vasaras debesīm dzēra alu, daudz un skaļi jokojās un bezrūpīgi zvaigāja, bet es drīkstēju vārtīties zālē, neuztraucoties, ka nosmērēšu drēbes, un neiet gulēt. Vārdu sakot – laime pilnīga!
Mani mēreni bohēmiskie otrās pakāpes brālēni un māsīcas, kuri par mani ir kādus gadus 10 vecāki, iznesa no mājas mūzikas centru un uz pilnu klapi uzlika "Mumiy Troll". Liktenīgā dziesma bija "Инопланетный гость" ("Viesis no citas planētas"). Viegli ņaudošā un flirtējošā Iļjas balss (tolaik es gan vēl lāgā nezināju, ko nozīmē flirts) mani pārņēma savā varā uz līdzenas vietas. Tā bija mīla no pirmās takts, tā teikt. Tiesa, izrunāt vārdu "инопланетный" es nespēju, turklāt nemaz nezināju, ko tas nozīmē, taču tobrīd tas arī nebija pārāk svarīgi. Klišejiski bez gala, bet galvenais jau tomēr ir emocijas, kuras mūzika izraisa. Tikai pēcāk es uzzināju, ka iedvesmas avots šai kompozīcijai ir Žila Verna fantastiskie romāni. Viņš arī ir viens no manu bērnu dienu mīļākajiem rakstniekiem.
Koncerta, kas 13. decembrī notiks "Arēnā Rīga", gaidās man bija iespēja grupas dibinātājam un solistam Iļjam Lagutenko uzdot dažus jautājumus.