Foto: DELFI
"Instrumenti" Latvijas mūzikā vienmēr ir bijusi grupa, kas izceļas ar vērienu un kvalitāti. Ja viņi kaut ko dara, tad tas notiek pamatīgi un ar iemeslu, pievēršot milzīgu uzmanību kā kopainai, tā detaļām. Izņēmums nav arī grupas nu jau ceturtais studijas albums "Atkala", kas plašākai publikai tika atrādīts 7. decembra vakarā.

Sākot ar noslēpumainajām pandu maskām, turpinot ar lielkoncertu "Arēnā Rīga", izpārdoto vakaru sēriju "Palladium Rīga" vai intīmajiem koncertpiedzīvojumiem Doma baznīcā – visas savas karjeras gaitā grupa ir bijusi pastāvīgā attīstībā, neatslābstot ne mirkli, tā vietā allaž meklējot jaunus un jaunus veidus, kā pārsteigt savu klausītāju.

Šī tradīcija netika lauzta, arī sagaidot "Atkalu", kad ierastā koncerta vietā mūziķi drīzāk visus mākslas centrā "Zuzeum" sanākušos uzaicināja uz īstu albuma prezentāciju sarunā. Protams, neizpalika arī mūzika (tika nospēlētas sešas no ieraksta desmit dziesmām), taču sanākušo uzmanība galvenokārt tika vērsta tādam kā sarunu šovam, ko vadīja Gustavs Terzens. Četru sesiju laikā mūziķi sanākušajiem pastāstīja par ieraksta tapšanu, pateicās visiem palīgiem un partneriem, kā arī vienkārši izklaidēja. Jāatzīst, ka šāds formāts izklausījās lieliski (protams, liela nozīme ir tam, ka "Instrumenti" ir aizraujoši sarunu biedri), un pieļauju, ka tuvākajā laikā ne viena vien vietējā grupa varētu censties radīt ko līdzīgu.

Neliegšos – pēc "Visa par daudz" no "Atkalas" gaidīju ļoti daudz, taču, pirmo reizi to beidzot noklausoties, biju nedaudz vīlies. Turklāt ne jau tāpēc, ka ierakstam trūktu kvalitātes, nebūt ne. "Visa par daudz" ir ļoti spēcīga dziesma, kas noteikti pretendē uz grupas visu laiku labākās kompozīcijas statusu, pateicoties nemitīgajām dinamikas, noskaņas un ritma maiņām, kā arī provocējošajam, bet kvalitatīvajam tekstam. Tās iespaidā cerēju, ka viss albums būs ieturēts līdzīgos toņos, ar palielu agresivitātes devu, kas sabalansēta ar daudzām izjustām un pieklusinātām vietām. Kā jau teicu, jau no pirmās reizes bija jūtamas ieraksta kvalitātes, taču kaut kādu iemeslu dēļ tīri subjektīvi nespēju to pieņemt pilnībā un noķert īsto sajūtu, tā vietā piekasoties pie dažādām lietām atsevišķās dziesmās, kas, objektīvi skatoties, diez vai ir dēvējami par īstiem mīnusiem, drīzāk – maniem kā klausītāja untumiem.

Te nu mēs atgriežamies pie iepriekš pieminētā albuma prezentācijas pasākuma, ar ko šo aprakstu nesāku nejauši, jo tas man visu materiālu pēkšņi atklāja pavisam citā, labākā gaismā. Tas, starp citu, ir liels pluss jebkuram ierakstam un mūziķim, jo nešaubos, ka ierakstā savu klausītāju "Atkala" atradīs uzreiz, savukārt pārliecinošais dzīvais izpildījums fanu rindas var pamatīgi papildināt.

"Instrumenti" dzīvajā jaunos skaņdarbus izpilda skaļāk un pamatīgāk, aktīvi izmantojot iespēju vairāk vērības pievērst ritma un pūšamo instrumentu sekcijām. Īpaši komplimenti jāizsaka par divu bungu komplektu izmantošanu vienlaikus – Latvijā šis paņēmiens tiek izmantots nepelnīti reti, tāpēc ceru, ka tas būs dzirdams arī turpmākajos koncertos, ne tikai šajā prezentācijā.

Runājot par pašu ierakstu, šis ir popsīgākais un klausītājiem pieejamākais grupas veikums kopš debijas "Tru" 2011. gadā, un jāteic – katrai dziesmai ir singla potenciāls. Zināmā mērā pat varētu teikt, ka tā ir retrospektīva par visu, ko trio līdz šim ir radījis. "Lūk, tava dziesma skan", "Neviens pa vienam" vai "HES un tu" tikpat labi varētu būt iekļautas "Tru". "Procrastination" periodā teicami iederētos "Tu atvēri mani ar nazīti" un "Nekādas beigas", kamēr "Ugunskura vieta ar skatu uz Latviju" satur zināmas atsauces uz "Iekams". "Visa par daudz", "Straumes" vai "Dienas nakts sakari" visspilgtāk raksturo pašreizējo periodu, bet nedrīkst aizmirst arī "Divas vientulības" – šī kompozīcija, ar nedaudz pārveidotu aranžiju, tikpat labi varētu būt arī kaut kas no "Cosmos" beigu posma daiļrades.

Taisnības labad uzreiz gan jāatzīmē, ka, neskatoties uz šo nokrāsu daudzumu, viss "Atkalas" materiāls lieliski turas kopā un atstāj pabeigta darba iespaidu. Arī tekstuāli tas ir jēgpilns mākslas darbs, turklāt tikai latviešu valodā. Šiem aspektiem vajadzētu palīdzēt grupai atgūt tās pozīcijas, kurās tā bija 2011. gadā, un tas būtu ļoti pelnīti.

"Atkala" ir albums, kuru ar lielu interesi var klausīties arī reizes piecas sešas pēc kārtas, katru reizi to sadzirdot citādi (vēlreiz komplimenti tekstam), un komplektā ar "Instrumentu" tehniskajām prasmēm tas veido nopietnu pieteikumu visām mūzikas balvām Latvijā nākamgad, "Zelta mikrofonu" un "Austras balvu" ieskaitot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!