Īru mūzikas neciešamais dēls. Ģeniālais žūpa Šeins Makgovans  (30)

"Delfi" arhīva raksts.

Brīnumainā kārtā pasaules rokmūzika pēdējā laikā pieredz to, uz ko pagājušā gadsimta nogalē neviens racionāli domājošs cilvēks likmi neliktu, – līdz 70 gadiem nodzīvojis Igijs Pops, visticamāk, savus apaļos 75 nākamgad svinēs Kīts Ričardss un Miks Džegers, saviem 40 gadiem tuvojas Pīts Dohertijs. Vai nu medicīna kļuvusi jūtami labāka, vai arī rokzvaigznes sākušas "sevi sadedzināt" kaut kā pašsaudzīgāk. Tomēr pat uz šo kungu fona Makgovana stāsts ir īpašs – sevi kapā novest viņš pūlējies apbrīnojami mērķtiecīgi.

Mazais Šeins piedzima 1957. gada Ziemassvētkos Anglijas pilsētā Kentā, kur viņa vecāki ciemojās pie radiem. Pēc trim mēnešiem viņi atgriezās Īrijā, kur puisēns nākamos sešus gadus dzīvoja savas mātes ģimenē, līdz vecāki pārcēlās uz Angliju. Tēvs bija ierēdnis, taču mēģināja kļūt par profesionālu rakstnieku. Savukārt māte bija vairāku tradicionālās īru dziedāšanas balvu ieguvēja.

"Cik vien sevi atceros, mūsu mājokļi vienmēr bija pilni ar grāmatām. Labākā daiļliteratūra, visi īru dzejnieku darbi. Aptuveni 10 gadu vecumā sāku lasīt "Dzīvnieku fermu", Steinbeku, Hemingveju un Džoisu. Es pat izlasīju "Ulisu", lai arī tas paņēma kādu laika sprīdi," atceras Makgovans.

12 gadu vecumā Šeins ieguva daļēju stipendiju mācībām prestižajā Vestminsteras zēnu skolā. Šeit sākās viņa aizraušanās ar populāro mūziku. Sākotnēji tie bija "MC5", "Stooges" un "New York Dolls" – mākslinieki, kuri jau tā par mežoņu mūziku uzskatītajā nesen dzimušajā rokenrolā ienesa vēl neiedomājamu brutalitāti. Vēlāk mūzikas pētnieki šīs grupas nosauks par protopankiem.