Šogad noslēgsies Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" un diriģenta Māra Sirmā divarpus gadu ilgusī muzikālā laboratorija – cikls "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei". Viena no autorēm, kas radījusi divas jaunas kora dziesmas, ir Anna Ķirse, kura vienai no dziesmām kā stihiju izvēlējusies ūdeni un tā īpašo stāvokli – miglu. Komponiste stāsta, ka īpaši piemeklējusi latviešu dainas, lai taptu šis jaunais skaņdarbs.
Anna Ķirse ir sarakstījusi divas kora dziesmas – vienu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas korim, otru Latvijas Radio kora grupai.
"Viens no skaņdarbiem saucas "Bieza migla zemi sedza". Kā iedvesmas stihiju izvēlējos ūdeni un, domājot par ūdens konsistenci, izvēlējos miglu. Kā tekstu izvēlējos latviešu dainas. Šeit (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – red.) pavadīju vairākas stundas, lai atrastu visatbilstošāko tekstu un izvēlējos tādu, kurā tiek runāts par miglu. Savirknēju trīs dainu tekstus un tā radās šī dziesma," stāsta komponiste.
"Man pašai vistuvākā latviešu tautasdziesma ir "Tumša nakte, zaļa zāle". Man šķiet, tajā ir iekodēts ļoti nozīmīgs garīgs process, ko nesen atklāju arī sev. Ar vārdiem "tumša nakte, zaļa zāle" ir parādīta tāda kā cilvēka dvēseles apmaldīšanās. Ar turpmākajiem vārdiem "nu, dieviņ, tava vara, nu tavās rociņās" sanāk tāda kā kontroles atdošana. Tad ir nākamais teksts "es atradu kumeliņu". Manuprāt ir svarīgi atdot kontroli un ļauties, lai dvēseles patiesā, īstenā būtība tiktu atrasta," pārdomas par tautasdziesmas dziļāko jēgu atklāj Anna Ķirse.
"Tieši šādu sajūtu es gribētu nodot klausītājiem – dabas milzīgo spēku un tagadnes sajūtu par to cik tiešām ārkārtīgi skaista ir Latvijas daba, visas dabas parādības."
"Man šķiet, latviešiem dziedāšana ir arhaiski iekodēta, tā ir asinīs. Man pašai dziedāšana ir ļoti tuva, un man šķiet, ka tieši tādēļ man ļoti interesē balss kā instruments, kā žests, ne tikai kā kora sastāvdaļa," saka komponiste.
Atgādinām, ka cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" pēdējais koncerts 15. februārī plkst. 19.00 tradicionāli izskanēs Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" izpildījumā būs iespējams dzirdēt 18 skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumus. Koncertā skanēs Armanda Aleksandravičus, Leona Amoliņa, Arstarulsmirus, Lienes Batņas, Goran Goras, Staņislava Judina, Aldoņa Kalniņa, Agnetas Krilovas-Bērziņas, Annas Ķirses, Jāņa Lūsēna, Artura Maskata, Edgara Mākena, Jēkaba Nīmaņa, Kārļa Rūtentāla, Valta Pūces, Reiņa Sējāņa, Jāņa Šipkēvica un Pētera Vaska jaundarbi.
Koncertu cikls tika veidots ar mērķi veidot jaunu mūzikas repertuāru jauktajiem koriem. Šobrīd var teikt, ka šis mērķis ir sasniegts, jo pēc piektā koncerta izskanēšanas a cappella skaņdarbu repertuārs Latvijas koriem būs par 74 skaņdarbiem bagātāks.
Uz katru no cikla koncertiem tiek aicināti pašdarbības jaukto koru diriģenti, kuri vērtē komponistu paveikto, lai tādejādi veidotu aptuveni 20 dziesmu izlasi, kas tiks atskaņota īpašā svētku koncertā 2018. gada 4. maijā. Šajā lielkoncertā piedalīsies ne tikai koris "Latvija", bet arī Rīgas kamerkoris "Ave Sol", Latvijas Radio koris un vairāk nekā 20 vadošie Latvijas pašdarbības jauktie kori.
Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
