Šogad noslēgsies Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" un diriģenta Māra Sirmā divarpus gadu ilgusī muzikālā laboratorija – cikls "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei". Viens no autoriem, kurš radījis jaunas kora dziesmas, ir Edgars Mākens, līdz šim vairāk pazīstams kā grupu "Gaujarts" un "Manta" dalībnieks. Viens no viņa darbiem tapis pēc Aleksandra Čaka poēmas "Mūžības skartie" motīviem, kā pateicība latviešu strēlniekiem par Latvijas valsti.
"Mans kora opusu skaits ir mazs – tikai divi. Un abi ir rakstīti Valsts akadēmiskajam korim "Latvija". Vienas dziesmas nosaukums ir "Latviešu strēlnieka lūgšana", kas jau pasaka priekšā tēmu. Tā izriet no tā, ka projekts ir veltīts Latvijas simtgadei. Ja es domāju, kam mēs esam pateicīgi par Latvijas valsts dzimšanu, tad tie noteikti ir latviešu strēlnieki. Tāpēc es gribēju strādāt pie šīs strēlnieku tēmas. Teksts, ko es izvēlējos, ir fragments no Aleksandra Čaka poēmas "Mūžības skartie". Daļa, no kuras ir mans teksta gabaliņš, tā arī saucas – "Latviešu strēlnieka lūgšana"," stāsta Mākens.
"Laikā no 1915. līdz 1919. gadam mani interesē nevis kaut kāda militāra uzvara vai patriotisks patoss, bet tīri cilvēciskais aspekts, kā cilvēki, šajā gadījumā strēlnieki, varēja justies. Vadošā noskaņa, kas nāk no Čaka teksta, ir tāda, ka bail tomēr bija visiem. Jautājums, kā kurš strēlnieks spēja šīs bailes pārvarēt. Par to attiecīgi ir arī mans skaņdarbs."
"Pēdējā laikā diezgan daudz domāju par pateicību, kā būšana kādam par kaut ko pateicīgam palīdz tev pašam justies labāk. Kaut vai elementārā ziņā par to, ka esmu vesels, ka man ir iespēja studēt, iespēja rakstīt mūziku. Viena no pateicībām ir par Latvijas valsti, ka man ir iespēja runāt latviešu valodā, rakstīt mūziku latviešu valodā. Par to esmu pateicīgs strēlniekiem," atklāj komponists.
Atgādinām, ka cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" pēdējais koncerts 15. februārī plkst. 19.00 tradicionāli izskanēs Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" izpildījumā būs iespējams dzirdēt 18 skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumus. Koncertā skanēs Armanda Aleksandravičus, Leona Amoliņa, Arstarulsmirus, Lienes Batņas, Goran Goras, Staņislava Judina, Aldoņa Kalniņa, Agnetas Krilovas-Bērziņas, Annas Ķirses, Jāņa Lūsēna, Artura Maskata, Edgara Mākena, Jēkaba Nīmaņa, Kārļa Rūtentāla, Valta Pūces, Reiņa Sējāņa, Jāņa Šipkēvica un Pētera Vaska jaundarbi.
Koncertu cikls tika veidots ar mērķi veidot jaunu mūzikas repertuāru jauktajiem koriem. Šobrīd var teikt, ka šis mērķis ir sasniegts, jo pēc piektā koncerta izskanēšanas a cappella skaņdarbu repertuārs Latvijas koriem būs par 74 skaņdarbiem bagātāks.
Uz katru no cikla koncertiem tiek aicināti pašdarbības jaukto koru diriģenti, kuri vērtē komponistu paveikto, lai tādejādi veidotu aptuveni 20 dziesmu izlasi, kas tiks atskaņota īpašā svētku koncertā 2018. gada 4. maijā. Šajā lielkoncertā piedalīsies ne tikai koris "Latvija", bet arī Rīgas kamerkoris "Ave Sol", Latvijas Radio koris un vairāk nekā 20 vadošie Latvijas pašdarbības jauktie kori.
Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
