Šogad noslēgsies Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" un diriģenta Māra Sirmā divarpus gadu ilgusī muzikālā laboratorija – cikls "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei". Viens no autoriem, kas radījis divas jaunas kora dziesmas, ir Jānis Lūsēns. Viņš neslēpj – viņa stihija ir Latvija. Komponists stāsts, par latvietim tuvajām vienkāršajām lietām un apziņas gūstu, ko paši esam radījuši, par ko tiek runās divās viņa jaunajās kora dziesmās.
"Esmu sarakstījis no 50 līdz 100 kora dziesmas, ja ņem vērā mūziklos un operās iekļautos korus. Latvijas simtgadei esmu uzrakstījis divas dziesmas – vienu ar Knuta Skujenieka vārdiem "Vairāk nekā" un otru ar Broņislavas Martuževas vārdiem "Lūgums". Šie darbi man ir ļoti personīgi un mana stihija ir Latvija. Viss tas, kas ir sāpējis, poētiskā veidā ir izpaudies caur dzejnieku rakstītajām vārsmām un mani ir uzrunājis, tas man ir tuvs. Tāpēc esmu šos divus dzejoļus izmantojis šo dziesmu radīšanā," stāsta Jānis Lūsēns.
"Knuta dzejolim pamatā ir "Pūt, vējiņi!" motīvs. Es šīs zināmās frāzes mazlietiņ savādāk esmu uzkomponējis, bet "Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi! Atgriez mani dzimtenē!" ir tā pamatjēga, kas ir šinī dziesmā. Tur nav skaļa patosa, ir runa par kārkliem, par strautiņiem, pūpolzaru un tamlīdzīgi. Šīs vienkāršās lietas latvietim vienmēr ir bijušas tuvas un arī ir tās īpašās, nevis kaut kas pompozs."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
