4. maijā pulksten 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā izskanēs cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" noslēguma dižkoncerts, kurā piedalīsies trīs Latvijas profesionālie kori - Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Radio koris un Rīgas kamerkoris "Ave Sol", kā arī 18 vadošie Latvijas pašdarbības jauktie kori. Par projekta – radošās laboratorijas ieceri stāsta idejas autors un realizētājs Māris Sirmais.
"Pirmās domas un idejas par šo projektu sākās pirms kādiem četriem gadiem un šobrīd mēs ļoti strauji tuvojamies šī projekta realizācijas finišam. Pēdējā laikā man gribas atsaukties uz vienu brīnišķīgu interviju, Latvijas Televīzijā raidījumā "1:1" Knuts Skujenieks teica, ka viņu interesē nevis tas, kas notiks Latvijas simtgadē, bet simtu pirmajā, otrajā un trešajā gadā. Es varētu pievienoties šim viedoklim, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs jubilejas gadā veidotu un radītu projektus, kuri nestu ilglaicīgus augļus," uzsver pazīstamais diriģents.
Viņš nav vēlējies vienreizēju, spožu pasākumu, bet projektu, kas ir saistīts ar ļoti daudziem komponistiem. "Tie ir vairāk nekā 80 autori, kuri ir rakstījuši savus veltījuma darbus Latvijas simtgadē, ar domu, ka tas vainagosies ar jaunu, brīnišķīgu repertuāru Latvijas koriem un, visticamāk, ņemot vērā Latvijas koru popularitāti pasaulē, to dziedās arī ārzemēs."
"Pirmais starts koncertiem bija pirms diviem gadiem. Sākās viss ar uzrunu komponistiem. To var nosaukt par ļoti, ļoti interesantu radošo laboratoriju. Šie pieci koncerti, kuros tika izdziedāti šie darbi, notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa zālē, uz tiem tika aicināti visu labāko Latvijas koru diriģenti, protams, arī klausītāji. Pēc katra koncerta neformālā veidā tika aptaujāts tikko dzirdētais, gan no diriģentiem, gan Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātājiem. Tagad lēnām sāk jau veidoties izlase no katra koncerta, bet 4. maijā – gala koncertā – būs šis vainagojums. Katra kora vadītājs varēja izvēlēties savas dziesmas no jaundarbiem, ko viņš gribētu ar savu kori iestudēt, pirmkārt, atskaņot kā patstāvīgu kora vienību un arī sadziedāt kopā ar citiem kolektīviem," stāsta Sirmais.
"Koru vadītāji atsaucīgāk reaģē uz dziesmām, kurās ir balanss starp akadēmisko un populāro mūziku. Taču šī projekta uzdevums nebija aicināt komponistus rakstīt Dziesmu svētku dziesmas, bet es nenoliedzu, ka starp šīm dziesmām ir tās, kas pilnīgi mierīgi varētu skanēs Dziesmu svētkos. Uzdevums bija rakstīt A grupas kolektīviem, kas tur Latvijas kormūzikas latiņu visaugstākajā līmenī un nes to pasaulē. Taču vēlamies šīs jauno dziesmu notis nodot visiem Latvijas, un ne tikai, koriem – par tām interesi jau ir izrādījuši ārvalstu koru pārstāvji."
Dižkoncerta radošajā komandā strādā režisors Elmārs Seņkovs, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis, video noformējums - Artis Dzērve, gaismu režija - Mārtiņš Feldmanis.
4. maija koncerta programmā skanēs: Andris Kontauts "Jūras māte, jūras māte, valdi savas kalponītes"; Andris Dzenītis "No debesīm"; Jēkabs Jančevskis "Aeternum"; Ansis Sauka "Ar zvaigžņu kluso gaismu..."; Jānis Aišpurs "Piesaukšana"; Irīna Rebhūna "Uguns rituāls"; Rihards Zaļupe "Sauciens vējā "; Raimonds Tiguls "Griezes dziesma"; Jānis Ķirsis " Dzīle"; Ēriks Ešenvalds "Rasa"; Uldis Marhilēvičs "Mēs esam"; Reinis Sējāns, arr. Andris Sējāns "Debess"; Valts Pūce "Dziesmu svētkos" un Anna Ķirse "Bieza migla zemi sedza".
Gatavojoties Latvijas simtgades svinībām, diriģents Māris Sirmais un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" aizsāka radošo laboratoriju, kuras laikā 77 Latvijas komponisti radīja jaundarbus — a cappella dziesmas jauktajam korim, muzikāli portretējot piecas stihijas: uguni, ūdeni, zemi (Tēvzemi), debesis un mīlestību. Piecu koncertu cikls tika realizēts trīs gadu periodā, tam sākoties 2015. gada decembrī un noslēdzoties 2018. gada sākumā.
Biļetes uz koncertu nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
