"Prāta vētra". Vārdu salikums, kas Latvijā zināms ne tikai radošo un idejas mētājošo darba grupu cilvēkiem, bet gandrīz ikvienam. Viedokļi gan atšķiras. Gan par populārākās pašmāju poproka grupas muzikālo kvalitāti, gan attiecībām ar Krievzemi. Taču fakts paliek fakts – kad "Prāta vētra" izdod jaunu albumu un izsludina koncertturnejas biļešu pārdošanu, ļaužu masas izķer visu, kas vien izķerams.
"Par to zēnu, kas sit skārda bungas" brīžiem ir jestri dzīvespriecīgs un pat pārsaulains ieraksts, taču pārsvarā iesniedzas meitenēm raudāt liekošu balāžu dziļumos. Vārdu sakot, totāls pretendents uz labākā popmūzikas albuma balvu 2018. gadā.
Liels nopelns jaunajā, popsīgi uzfrišinātajā "Prāta vētras" skanējumā ir pusei no zviedru poproka grupas "The Royal Concept" jeb multiintrumentālistam Davidam Larsonam un sitaminstrumentālistam Povelam Olsonam, kuri ir jaunā albuma producenti un var pat droši teikt – līdzautori. Iespējams, ka "prātniekiem" jau senāk vajadzēja sadarboties ar ārzemju producentiem, kuri tiešām spēj būt arī līdzautori, jo tas piešķir citu, plašāku dimensiju.
Jaunais vēriens jūtams jau ar pirmajām albuma tituldziesmas taktīm. "Zēns" iesākas ar jaudīgu ritma sekciju un saglabā lēkājoši melodisku noskaņu līdz pat dziesmas beigām, liekot aizdomāties par paralēlēm ar, piemēram, britu poproka spīdekļiem "James". Šādas dejojamās rokmūzikas dziesmas no "Prāta vētras" gribētos izdzirdēt daudz vairāk. Piestāv taču!
Līdz ar otro albuma dziesmu "Ogles" jestrā enerģija pierimst. Šis jau ir lēns zviedru producentu disko ar "A-ha" cienīgu piedziedājumu (zinu, zinu, tie savukārt ir norvēģi). Renārs dziesmā aicina dejot līdz rītam, kas šādā nesteidzīgā ritmā pat varētu būt izdarāms. Vispār tekstiem šajā platē (jā, kaut kad drīzumā tiešām nāks klajā arī vinila variants) ir stipri liela nozīme. Iespējams, lielāka nekā vairākos iepriekšējos veikumos. Būs, ko līdz šā gada otrajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem jeb "Prāta vētras" lielkoncertam Mežaparka Lielajā estrādē iemācīties.
Temps vēl vairāk samazinās ar singlu "Pašu dārgāko", kas Latvijas radiostacijās jau izrotējis uz velna paraušanu. Arīdzan perfekti producēts pophita paraugs, kas izklausās gluži vienkārši labi. To pašu var teikt arī par vēl vienu singlu "Tevis dēļ", kas turpina albuma nesteidzīgo plūdumu. "Kāds pavardā uguni iekur, kad ārā snieg; Starp krastiem upi notur, tiltu pāri liek; Tevis dēļ." Ja es būtu gados jauna meitene un iemīļotais draugs man veltītu šādas rindas, nav vispār nekādu šaubu – apraudātos! Noteikti, ka tas der arī citu vecumu romantikai.
Lai albums neizšķīstu jau pārāk lēnā straumē, tiek piedāvāts sapurinošais lēkājamgabals "Kas būs – būs". Diezgan klasiskā "Prāta vētras" jancīgo hitu stilistikā ieturēta dziesma par dzīves svinēšanu caur nebēdnību. "Šokolādes saldējums" jau atkal ir zviedriskais disko ar totāli saulainu piedziedājumu par "šokolādes saldējumu, kas karstā saulē ātri kūst". Reāls konkurents "Prāta vētras" gadalaiku himnu klāsta ailītē "Vasara", kur līdz šim valdīja "Viss ir tieši tā, kā tu vēlies".
Gan šajā, gan nākamajā albuma skaņdarbā ar nosaukumu "Paralēles" Renāra vokālam gaumīgi koķeti piebalso Katrīna Cīrule, Una Daniela Aizgale un Gabriela Zvaigznīte, radot saulaini uzlādētas ballītes sajūtu. Īpaši tāda piezogas "Paralēlēs", kas ir stabili uzbūvēta "funky" disko paraugs ar Latvijas labākā saksofonista Denisa Paškeviča iespēlēm bonusā.
Kā pārsteigums latviskajā albumā seko kopā ar krievu aktrisi, dziedātāju un kaimiņzemē ļoti iecienītā humora šova "Comedy Club" rezidenti Marinu Kravecu iedziedātā "Kak ja iskal tebja", kurai vārdus sarakstījis pašmāju dzejdaris Sergejs Timofejevs. Marina gan cenšas dziedāt tik pareizi un precīzi, ka brīžiem šķiet – viņai ir latvisks akcents. Šis noteikti nav "Skoļzkije uļici 2".
Ar amizantu elektro-mini-balādi "Draugam", kuras tekstā ir tikai viena piecrinde, albums iesoļo finiša taisnē. Steigties atkal jau nav kur, jo gan "Bezgalīgs stāsts", gan jo īpaši "Pirmais latvietis uz Mēness" ir "Vētras" meditācijas paraugi, kas koncertos ļaus patērēt gana daudz mobilo telefonu lukturīšu enerģijas.
"Pirmais latvietis uz Mēness" gan ir īpašāks stāsts, kas piesūcināts ar patriotisma noskaņām un aizkustinošu sentimentu, tādēļ varētu pretendēt uz līdzāspastāvēšanu "Manai dziesmai" jau nākamajos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Šoreiz teksta autors ir pats Renārs (Antona Korbīna smalki dizainētajā albuma grāmatiņā gan norādīts, ka tekstu autori ir "Prāta vētra" un Ingars Viļums), kas šo dziesmu padara jo īpašāku.
Rezumējums – ja albumam pievienotu vēl pārīti tik jestru dziesmu kā "Par to zēnu, kas sit skārda bungas", "Kas būs – būs" un "Paralēles", tas noteikti atstātu pilnīgāku un kolorītāku iespaidu. Desmit šeit piedāvāto dziesmu ("Draugam" tomēr uzskatīsim par iestarpinājumu) sarakstā netrūkst par hitiem kļuvušu un vēl topošu skaņdarbu, taču lēnīgi balādiskais īpatsvars šķiet pārāk liels. Ar dažiem sapurinošākiem un arī roķīgākiem akcentiem "Vētra" noteikti saglabātu un iegūtu lielāku vīrišķās klausītāju daļas akceptu. Tagad kungi albumu drīzāk klausīsies un uz koncertiem dosies tāpēc, ka tas riktīgi patiks viņu dāmām. Latvijā daiļā dzimuma pārstāvju gan netrūkst un tikai retā nezina, kas ir grupa "Prāta vētra", tādēļ karogs ar iniciāļiem "PV" joprojām plīvo augstu. Kas, protams, priecē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
