Iesaistoties Vāgnera zāles glābšanā, Egils Siliņš dziedās Stacijas tunelī  (4)

22. maijs ir komponista Riharda Vāgnera dzimšanas diena. No 1837. līdz 1839. gadam viņš strādāja par diriģentu un vadītāju Rīgas pilsētas vācu teātrī. Šī koncertzāle, kuru šodien dēvējam par Vāgnera zāli, komponistam kalpoja par iedvesmas avotu vēlākajai Baireitas festivāla nama būvei. Vāgnera zālē ar savu mūziku viesojušās tādas klasiskās mūzikas zvaigznes kā komponisti Hektors Berliozs un Ferencs Lists, kā arī izcilā pianiste un komponiste, Roberta Šūmaņa sieva Klāra Šūmane.

Šobrīd 1782. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau divpadsmit gadus ir slēgts. Namu apsaimnieko Valsts Nekustamo īpašumu aģentūra, bet par tā tālāko nākotni nav skaidrības. Kā variants katastrofālā stāvoklī esošā nama renovācijai jau pirms trim gadiem tika izvirzīts publiskās privātās partnerības modelis, kurā no vienas puses iesaistītos valsts, no otras – privātais partneris, kas tiktu izvēlēts konkursa kārtībā. Taču savu vērtējumu par šo piedāvājumu vēl arvien nav sniedzis Ministru kabinets.

Lai uzsvērtu Vāgnera zāles kā svarīgas kultūras telpas nākotni, pērnruden tika rīkota zibakcija "#VāgneRīga", kuras laikā pustūkstotis koristu, dziedot Svētceļnieku dziesmu no operas "Tanheizers", devās simboliskā gājienā no Doma laukuma līdz vēsturiskajai ēkai komponista vārdā nosauktajā Vecrīgas ielā. Gan šo, gan 22. maijā gaidāmo zibakciju rīko Rīgas Riharda Vāgnera biedrība – viens no tās līdzdibinātājiem ir arī pats Egils Siliņš.