No 9. līdz 20. jūnijam galvaspilsētu pieskandinās akadēmiskās mūzikas pasākumu kopums "Rīgas festivāls", kura ietvaros 13. jūnijā Lielajā ģildē notiks Vestarda Šimkus solokoncerts "Bahs un Šimkus", kurā skanēs deviņas Johana Sebastiana Baha korāļprelūdijas Feručo Buzoni versijās klavierēm un deviņas Vestarda Šimkus etīdes "Sapņu ainas". Koncerta gaidās portāls "Delfi" sarunājās ar pianistu Vestardu Šimku, lai noskaidrotu, kāpēc tieši Bahs, un kā šis diženais baroka komponists un ērģelnieks ierakstās viņa sapņu vīzijās.
Kas bija vispirms – Baha korāļprelūdijas vai Šimkus sapņu ainas? Vai arī koncertprogramma radās mijiedarbībā?
Man gluži vienkārši netīšām, braucot mašīnā, sanāca noklausīties ierakstu, kurā skanēja šīs deviņas Baha korāļprelūdijas klavieru versijā, ko izveidojis itāļu komponists Feručo Buzoni 19. gadsimta pašā nogalē. Tas bija diezgan interesantu ieraksts, ko iespēlējis krievu pianists Nikolajs Demidenko, kurš tieši tāpat kā es ir mācījies pie Dmitrija Baškirova. Šajās korāļprelūdijās es sadzirdēju kaut ko patiešām ļoti interesantu un vērtīgu – tieši klavieru versijās, jo oriģināli tās ir rakstītas ērģelēm.