Īsais kurss Nika Keiva daiļradē: 10 dziesmas, kas jāzina ikvienam  (40)

"The Mercy Seat" ir kompozīcija no piektā studijas albuma "Tender Prey", kas nāca klajā 1988. gadā, un Keivs tajā iejūtas elektriskajam krēslam nolemta noziedznieka ādā, kurš arvien atkārto, ka viņam nav bail mirt. Bībelē "Mercy Seat" (tulkojumā no angļu val. – apžēlošanas krēsls) ir Derības šķirsta vāks, tiesa, Keivs šajā dziesmā ar to ir domājis Dieva troni un elektrisko krēslu. Dziesma piedzīvojusi virkni kaversiju, no kurām atsevišķi izceļama Džonija Keša versija, ko viņš iekļāva savā 2000. gada albumā " American III: Solitary Man".

Pēc izteikti drūmā albuma "Tender Prey" fani no Keiva gaidīja vēl vairāk "Mercy Seat" manierē ieturētus nāves slavinājumus, taču sestais albums "The Good Son", kas nāca klajā 1992. gadā ar "The Ship Song", izrādījās krietni vien liriskāks. Tam par iemeslu bija Keiva nesen uzsāktās attiecības ar Vivianu Karneiro. Lai arī iesākumā albums neguva nekādus dižos panākumus, 2001. gadā Austrālijas un Jaunzēlandes autortiesību asociācija "The Ship Song" ierindoja starp 30 visu laiku labākajām austrāliešu dziesmām, pozicionējot to kā vienu no ikoniskākajām Keiva mīlas balādēm. "Nāc, burā ar saviem kuģiem ap mani un sadedzini savus tiltus, mēs radām mazu vēsturi, mazā, ik reizi, kad tu esi tuvumā."

Kompozīcija, kuru mūzikas medijs NME 2014. gadā iekļāva starp 500 visu laiku labākajām dziesmām, ir no apvienības septītā studijas albuma "Henry's Dream". Dziesmas vārdi ieturēti Keivam tik ļoti piedienošajā drūmajā noskaņā, metaforiski vēstot par dažāda veida sabrukumu – gan personīgo attiecību, gan globālāka mēroga katastrofām. "Ziloņkaula torņi grūst", "eņģeļu kaujas rati saduras" un "debesis metīs zibensbultas un dzirksteles" – apokalipse ir tuvu, un mēs paši vien pie tās esam vainīgi.

Pat tie, kuri ar Keiva daiļradi nu galīgi nav pazīstami, šo dziesmu noteikti kaut kur būs dzirdējuši – piemēram, šausmu trillera "Kliedziens" un bandītseriāla "Peaky Blinders" skaņu celiņos vai Šefīldas puišu "Arctic Monkeys" izpildījumā. 1994. gadā klajā laistā kompozīcija ir iekļauta astotajā "Nick Cave & The Bad Seeds" sestajā studijas albumā "Let Love In", turklāt oriģinālajā versijā ilgst vairāk nekā sešas minūtes. Dziesmas nosaukums (tulkojumā no angļu val. – sarkanā labā roka) ņemts no angļu dzejnieka Džona Miltona bibliskās poēmas "Zaudētā paradīze" ("Paradise Lost"), simbolizējot Dieva atriebīgo dūri.

"Do You Love Me" ir kompozīcija no grupas albuma "Let Love In", un noskaņas ziņā tā balansē starp Keivam tik raksturīgo drūmo mīlas atainojumu, ievadot klausītāju jaunā – hipnotiskākā – vēstīšanas manierē. Dziesmu, ko mierīgi varētu izpildīt arī krietni uz krūts ieņēmis neatzīts un pagalam izmisis dzejnieks, mūzikas medijs NME 1994. gadā ierindoja gada singlu topa 35. vietā, savukārt Spānijā tā iekļuva mūzikas žurnāla "Rockdelux" gada dziesmu top 20.
"Vai tu mani mīli kā es mīlu tevi? Vai tu elpo mani kā es elpoju tevi? Vai tu gribi mani kā es gribu tevi? Vai tu jūti, ko es jūtu pret tevi?"

Arīdzan šī kompozīcija ir no 1994. gada albuma "Let Love In", un sākotnēji tika rakstīta Džonijam Kešam. Dziesma ir atgriešanās miglainās atmiņās par mīlestību, kas izrādījās esam apsēstība. Viņš viņu alkani vēlas, taču nesaņem pretī kāroto, tāpēc izdara ko tādu, kā sekas vairs nav vēršamas par labu. "Viņa dzīvo manās asinīs un zem ādas, viņas mežonīgais skatiens, viņas tumšie mati, viņas ziemas lūpas – aukstas kā akmens, jā, es biju viņas vīrietis."

"Stagger Lee" ir dziesma no apvienības devītā albuma "Murder Ballads", kas nāca klajā 1996. gadā. "Stagger Lee" (zināma arī kā "Stagolee") ir populāra amerikāņu tautas dziesma par Billija Laionsa slepkavību Sentluisā, Misūri štatā, 1895. gada Ziemassvētkos. Keiva versija par šiem notikumiem ir tik šausminoši pievilcīga, ka atgādina Tarantino filmu. Dziesmas vārdi ataino aukstasinīgu un cietsirdīgu slepkavību, kuras pastrādātāju nespēj aizkustināt pat fakts, ka Billijam mājās ir trīs mazi bērni un slimīga sieva.

Gadiem ilgi Keivs centās radīt dziesmu, kas būtu Kailijas Minogas cienīga, līdz beidzot viņam tas izdevās. "Where the Wild Roses Grow" ir kompozīcija no 1996. gada albuma "Murder Ballads", un tās iedvesmas avots ir apalaču slepkavnieku balāde "Vītolu dārzā" ("Down In The Willow Garden"). "Where the Wild Roses Grow", kā atklājis pats Keivs, ir dialogs starp slepkavu un upuri. Plūstošā melodija apvienojumā ar Keiva un Minogas spocīgi hipnotizējošo izpildījuma manieri pārņem klausītāju savā varā uz līdzenas vietas. 1996. gadā tā bija Norvēģijas top 3 dziesma, Austrālijā iekļuva top 5, savukārt Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Jaunzēlandē – top 20.

Smeldzīgā mīlas balāde "Into My Arms" ir pirmais singls no apvienības 10. studijas albuma "The Boatman's Call", kas nāca klajā 1997. gadā. Kompozīcija tapusi pēc izirušajām attiecībām ar ilggadējo partneri Vivianu Karneiro, ar kuru viņiem ir kopīgs dēls Lūks. Dziesmā Keivs gana atklāti atzīst, ka ir zaudējis ticību Dievam, taču spēj pieņemt, ja otrs uzskata pavisam citādāk. "Into My Arms" Keivs izpildīja sava drauga, pašnāvību izdarījušā rokgrupas "INXS" solista Maikla Hačensa (Michael Hutchence) bērēs, kas tika translētas televīzijā, taču Keivs uzstāja, ka viņa uzstāšanās laikā filmēšana jāpārtrauc.

Ironiski, taču dziesma, kas vēsta par tā dēvēto "rakstnieka bloku" jeb radošo izsīkumu, kļuvusi par vienu no Keiva lieliskākajiem veikumiem. Spēcīgā kompozīcija, kuru papildina gospeļkora balsis, ir no apvienības 13. studijas albuma "Abattoir Blues/The Lyre of Orpheus", kas nāca klajā 2004. gadā. Tajā ietverta vesela virkne atsauču uz dažādiem rakstniekiem, piemēram, Džons Vilmots, Vladimirs Nabokovs, Kārlis Markss, Dilans Tomass un citi, kas simboliski dod spēku un iedvesmu atkal radīt.