Otrdienas, 10. jūlija, vakarā ar savu pirmo koncertu Latvijā "Palladium" koncertzālē viesojās britu popmūzikas zvaigzne Emelija Sandē. Teju pusotras stundas garumā mūziķe priecēja sanākušos klausītājus gan ar saviem lielākajiem hitiem, gan mazāk zināmām kompozīcijām no abiem studijas albumiem, kopā ar pavadošo grupu izvedot klausītājus ceļojumā pa popmūzikas un soulmūzikas apcirkņiem.
Savas salīdzinoši neilgās karjeras laikā Sandē ir paspējusi tikt pie gara un plaša atzinību saraksta, par kādu pat lielākā daļa mūzikas zvaigžņu varētu vien sapņot. Viņas kontā cita starpā ir četras prestižās "Brit Awards" balvas, tostarp par gada labāko albumu, divas "Ivor Novello" balvas, vairāki pārdotākie albumi un singli Lielbritānijas topos, tāpat arī soliste ir saņēmusi Britu impērijas ordeni, kā arī vien dažus mēnešus pēc debijas albuma "Our Versions of Events" iznākšanas viņa uzstājās gan atklāšanas, gan noslēguma ceremonijā 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā.
Šie ir vien daži no mūziķes lielākajiem sasniegumiem, un tos nepieminēju nejauši. Man šķiet, ka 2018. gadā ir gana viegli aizmirst, ka pirms kādiem pieciem gadiem Sandē bija teju vai aktuālākais vārds inteliģentajā popmūzikā. Turklāt viņa allaž vienlīdz augstu tikusi vērtēta gan kā dziesmu autore (viņa ir rakstījusi dziesmas tādām zvaigznēm kā Rianna, Keitija Perija un Eliša Kīza), gan kā izpildītāja. Tas laikam arī ir galvenais iemesls, kāpēc jau 2012. gadā šķita, ka viņa, visticamāk, būs kas vairāk nekā viena albuma brīnums, un kāpēc arī pēc salīdzinoši neveiksmīga ieraksta izdošanas (cik nu par tādu var dēvēt "Long Live the Angels", kas sasniedzis otro vietu Lielbritānijas topā) neviens pat neuzdrošinās ieminēties par zināmu stagnāciju dziedātājas karjerā.