Bez aplinkiem teikšu, ka Keiva un "The Bad Seeds" koncerts festivālā, kura nosaukumā jau iekodēts nebeidzams prieks un balle, izrādījās šokējoši neiederīgs. Tomēr tikpat tieši apgalvošu, ka tā ir bijusi drosmīgākā un dižākā izvēle, ko šo 12 gadu laikā ir izdarījuši festivāla programmas veidotāji. Tas nav saucams par vienkārši labu koncertu. Tā bija biedējoši atklāta terapija, kurā tā arī līdz galam nav skaidrs, vai ārstētas tiek mūsu – klausītāju – dvēseles, vai tomēr pacients ir tumšmatainais, uzvalkā tērptais kungs uz skatuves.
To, ka mūs sagaidīs blīvs un neizbrienams skumju dūksnājs jau varēja gaidīt. Taču, to, ka tas tik fiziski kļūs sajūtams vietā, kur vēl tikai pirms pāris stundām virpuļoja pusaudzes ar oranžām ziedu krellēm, ka tas kā mitra migla ievilksies katrā vīlītē un neatstās vēl ilgi, pieņemu, ka negaidīja pat kvēlākie Nika Keiva pielūdzēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
