Foto: Steve Glashier
Cēsu Mākslas festivālā radiopārraides "Tīrkultūra" veidotajā instalācijā "Negaidītie avoti" jeb "Unexpected Sources" uzstāsies arī itāļu mūziķis Andrea Belfi. Viņa mūzikā smalkjūtīgi sadzīvo bungu komplekts un elektronika. Viņa mūziku ir aizraujoši klausīties, bet Belfi lielu uzmanību pievērš arī skatuves telpai un mūziķa vizuālajam kontaktam ar publiku. Man kā cilvēkam, kas Belfi spēli klausījies vien ierakstos, tas liek domāt, ka viņa dzīvie koncerti ir vēl bagātīgāka pieredze. Pirms par to pārliecināmies Cēsu Mākslas festivālā, ekspresintervijā varam iepazīties ar Andrea Belfi un viņa domām par mūziku.

Klausoties jūsu mūziku, uzmanību uzreiz piesaista muzikālo ideju iekšējā saskaņotība, saliedētība un tas, kā jūs šīs idejas attīstāt. Kā jūs panākat līdzsvarotību starp kompozīcijas kopējo saskaņu un atsevišķo ideju, nianšu izgaismošanu, kas, manuprāt, vismaz daļā jūsu mūzikas ir būtiska?

Es pievēršu lielu uzmanību savas mūzikas naratīvajam aspektam, varbūt tā ir īstā atbilde. Pieļauju, ka jūsu teikto var attiecināt, piemēram, uz mūzikas ierakstu kā saliedētu kompozīciju, kas sastāv no atsevišķiem celiņiem. Jā, kā jau teicu, man būtisks ir mūzikas naratīvs, kas veido saliedētību. Sevišķi, ja runājam par dzīvo uzstāšanos vai ierakstu kā visaptverošu pieredzi.

Vai vizuālajai mākslai ir kāda nozīme jūsu mūzikas uztverē un jaunu ideju radīšanā?

Viennozīmīgi. Man ļoti svarīgs ir dzīvās uzstāšanās vizuālais aspekts. Uz skatuves vēlos radīt ko pretēju klēpjdatora šovam. Turklāt esmu uzaudzis ar pankroku, kur uzstāšanās fiziskā puse ir ļoti būtiska. Un man ir svarīgi, lai klausītāji redzētu, ko es daru uz skatuves. Tā ir daļa no komunikācijas. Un daļa no mūzikas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!