Klausoties jūsu mūziku, uzmanību uzreiz piesaista muzikālo ideju iekšējā saskaņotība, saliedētība un tas, kā jūs šīs idejas attīstāt. Kā jūs panākat līdzsvarotību starp kompozīcijas kopējo saskaņu un atsevišķo ideju, nianšu izgaismošanu, kas, manuprāt, vismaz daļā jūsu mūzikas ir būtiska?
Es pievēršu lielu uzmanību savas mūzikas naratīvajam aspektam, varbūt tā ir īstā atbilde. Pieļauju, ka jūsu teikto var attiecināt, piemēram, uz mūzikas ierakstu kā saliedētu kompozīciju, kas sastāv no atsevišķiem celiņiem. Jā, kā jau teicu, man būtisks ir mūzikas naratīvs, kas veido saliedētību. Sevišķi, ja runājam par dzīvo uzstāšanos vai ierakstu kā visaptverošu pieredzi.
Vai vizuālajai mākslai ir kāda nozīme jūsu mūzikas uztverē un jaunu ideju radīšanā?
Viennozīmīgi. Man ļoti svarīgs ir dzīvās uzstāšanās vizuālais aspekts. Uz skatuves vēlos radīt ko pretēju klēpjdatora šovam. Turklāt esmu uzaudzis ar pankroku, kur uzstāšanās fiziskā puse ir ļoti būtiska. Un man ir svarīgi, lai klausītāji redzētu, ko es daru uz skatuves. Tā ir daļa no komunikācijas. Un daļa no mūzikas.
Mana dzīvā uzstāšanās bez šī aspekta būtu kaut kas pilnīgi cits. Un tas var būt arī ļoti interesanti, jo es par to domāju komponējot. Ar savām muzikālajām idejām cenšos veidot komunikāciju bez vizuālā plāna. Bet atbilde uz jautājumu ir — jā. Vizuālā pieredze man ir ļoti svarīga.
Jūsu mūzika manī raisīja pārdomas par distanci un tuvību. Vai kādreiz esat domājis par bungām un elektroniku kā attāluma un tuvuma vai kā vēso un silto krāsu metaforu? Citiem vārdiem — vai esat domājis par dualitāti starp šiem instrumentiem?
Jā, noteikti. Bet tas ir sarežģīts jautājums. Manā rīcībā ir tikai bungu komplekts un sintezators. Un es cenšos no šiem diviem instrumentiem izdabūt pēc iespējas vairāk izteiksmes līdzekļu. Teiksim tā — es vairāk uzmanības pievēršu kompozīcijai, nevis instrumentācijas aspektam. Esmu bundzinieks, vienlaikus esmu attīstījis elektroniskās mūzikas prasmes. Un es tās lieku lietā, lai ar šiem diviem instrumentiem radītu pēc iespējas vairāk.
Ko jūs meklējat mūzikā, ko tajā jau esat atradis?
Tehnika un mūzikas valoda, kuru esmu attīstījis, ir fokusēta uz klausīšanās pieredzi, kas līdzinās ieslīgšanai vai iegrimšanai mūzikā. Man patīk attīstīt un izpētīt šo aspektu. Un, kopš spēlēju solo, tas ir tas, ko vēlos izteikt savā mūzikā.
Es varētu teikt, ka mūzikā esmu atradis savu skaņu pasauli. Es daudz domāju par to, kā meklēt un attīstīt specifiskas skaņas un tembrus, daudz darbojos ap elektronikas tembru maiņām. Man tas ļoti daudz nozīmē. Cenšos atrast kaut ko jaunu, ko vēl neviens cits nav atradis. Cenšos attīstīt šīs idejas savā mūzikas rokrakstā. Gadiem komponējot un uzstājoties, pamazām esmu atradis šādas skaņas un ritmiskos risinājumus.
Instalācijai, kurā uzstāsities Cēsīs, dots vārds "Negaidītie avoti". Vismaz vienā no šīs vārdkopas nozīmēm uzsverot, ka lieliska mūzika var rasties jebkur. Vai jūs savā mūzikā esat sastapies ar iedvesmu no negaidītiem avotiem?
Jā, protams, bet tas ir sarežģīts jautājums, jo iedvesma rodas no visdažādākajiem avotiem. Lielākoties tā rodas sarunās ar draugiem, citiem mūziķiem un māksliniekiem. Dažreiz tā rodas, lasot grāmatas.
Tas varbūt skanēs pārāk tehniski, bet pēdējā laikā daudz domāju par to, kādas ir manu instrumentu un skaņas attiecības ar skaņu tehniķi, kurš piedalās koncerta apskaņošanā. Varbūt es cenšos atrast jaunus muzikālos risinājumus. Ziniet, vienu ideju var pielāgot ļoti dažādiem apstākļiem. Un tas savukārt var aizšķilt jaunu ideju rašanos, piemēram, spēlēt noteiktu vietu skaļāk vai maigāk, vairāk uzsvērt elektronikas vai bungu komplekta partiju.
Andrea Belfi uzstāsies Cēsu Mākslas festivālā 27. jūlijā deviņos vakarā "Tīrkultūras" instalācijā "Negaidītie avoti".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
