Jaunas kvalitātes 'smilškastes ansamblim'. 'Prāta vētra' par darbu ar zviedru producentiem  (33)

"Nekad iepriekš nav bijis tā, ka producenti piedalās radošajā procesā kā līdzautori dziesmām," akcentē Roga.

Lai gan iepriekš līdzīga dziesmu radīšana bijusi ar reperi Gustavo (tagad Arstarulsmirus – red.) albuma "Tur kaut kam ir jābūt" tapšanā, tomēr tas bijis deviņus mēnešus garš process, kurā, kā saka Māris Mihelsons, vari apnikt pats sev. "Šī albuma tapšanā viss notika ļoti ātrā, koncentrētā veidā. Tas priecē, ka ir iespējams arī šādā veidā radīt albumu, nevis vilkt garumā ilgstoši," saka "Prāta vētras" taustiņinstrumentālists.

"Ar Gustavo tomēr dziesmas tika lipinātas kopā pa gabaliņiem, šeit atbrauca meistari, kuriem Zviedrijā ir laba pop skola, pop tradīcija…" uz atšķirībām norāda Roga.

Uz jautājumu, vai tomēr "Prāta vētras" mūzikā zviedru popmūzikas skola nav ienākusi pārāk daudz, Roga atbild, ka noteikti grupa rada un spēlē to, kas pašiem vislabāk patīk.

"Kāpēc gan lai šeit būtu kaut kāda pretruna? Mēs jau nekad neesam sevi pozicionējuši kā "underground" grupu. Vien sākumā, kamēr mēs vienkārši tādi bijām. Vienā brīdī kļuvām par "mainstream" – par lielās straumes tecētājiem."

"Kad ilgi darāt kaut kādu vienu lietu, vienā brīdī sākas muļļāšanās pa savu aplīti, netiekot ne uz priekšu, ne atpakaļ. Pirmkārt, ir varēšanas kapacitāte, otrkārt – pieredzes nogulsnējumi, kad gribot negribot katru reizi iekāp tajās pašās kurpēs. Pienesums, kas nāca no producentiem, kuri ir ar ļoti labu izglītību, bija ļoti konkrēts. Mēs tomēr esam "smilškastes ansamblis". Māris ir beidzis mūzikas skolu, pārējiem ir kaut kādas nepabeigtas privātskolotāju lietas, kaut ko "pa krūmiem" esam mācījušies. Bet te atnāca puikas ar labām akadēmiskām zināšanām. Un tad, kad pie jums atnāk labs skolotājs un sāk ar jums darboties, tad tasļoti uzvelk, uzbudina un arī motivē, un tu atkal sāc gūt prieku. Tā ir kaut kāda iekšējā attīstība. Ja tādas nav, tad sāc stagnēt," par pieredzi ar zviedru producentiem saka Roga.

"Pieaicinot jauno skatījumu uz mūsu mūziku, ir iespēja paiet nedaudz tālāk, paplašināt to savu kastīti," piebilst Mihelsons. Tomēr viņš uzsver, ka grūti būtu sacerēt dziesmu, uzreiz domājot par auditoriju. "Primāri, tiek sacerēta mūzika, un tikai tad tas nonāk līdz klausītajam, bet ne otrādi."

"Vispirms mēs nospēlējam kādu muzikālu tēmu. Un tad skatāmies – aizķer, vai neaizķer. Ja aizķer, tad tālāk jau domājam, vai tā patiks mūsu klausītājiem. Tāds filtrs ir, jā, protams!" papildina Roga, tik un tā kā primāro izvirzot pašu sajūtu, vai jaunradītais motīvs ir labs vai nē. "Tikpat daudz ir tādu ideju, ko kāds no mums atnes, un pat nospēlē ar visiem vārdiem, bet pārējie kautrīgi saka – šis lai paliek tavam soloalbumam."

Sarunā iesaistās Jānis Jubalts, kurš atminas kā tapusi dziesmā "Kas būs – būs". Visi kopā sākuši spēlēt dziesmas motīvu, bet zviedru producenti norādījuši, ka tajā brīdī viņi patiešām bijuši kā skolas grupa – visi ar azartu, acis deg. "Enerģētika tomēr saslēdzas, kas jau kopš skolas laika ir bijusi. Lai kā arī būtu, šis smilšukastes ansamblis saglabājas, enerģētiku nevar piemānīt," saka Jubalts.

"Citiem vārdiem sakot, zviedru producenti teica, kad jūs spēlējat 90. gadu mūziku, tad jums aiziet uzreiz vislabāk," papildina Roga.

"Lielā mērā šī ir atbilde. Mēs esam 90. gadu čaļi. Ir skaidrs, ka ļoti intensīvi mūzika tiek uzsūkta padsmitnieka gados un agrīnā 20 gadnieka vecumā. Vēlāk sakas rutīna. Tāpēc kā producentus esam piesaistījuši 10 gadus jaunākus čaļus. Lasīju interviju ar Maksu Martinu, zviedru producēšanas lielģēniju, kurš 30 gadus ir popmūzikā. Viņam jautā – kā jūs spējat noturēt aktualitāti. Viņš atbild – nav variantu, ja tu komandā neņem jaunus cilvēkus. Jo laika garu vislabāk reāli izjūt jauni cilvēki," rezumē Renārs Kaupers.

Atgādinām, ka 3. augustā, "Skārda bungu tūre" turpināsies Reņķa dārzā Ventspilī, 11. augustā Daugavpilī, bet 17 .augustā noslēgsies ar koncertšovu Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē.
Pilnā garumā Jāņa Dombura interviju ar grupu "Prāta vētra" var noskatīties šeit.