Viesturs Buivids ikdienā ir "baltā apkaklīte", iespējams kāds vēl viņa vārdu saista ar televīzijas spēli "Superbingo", kuras vadītājs viņš bija pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr, darba laikam beidzoties, baltā apkaklīte krīt un Viesturs ļaujas savai lielajai kaislībai – rokmūzikai. Par laimi laikmets atļauj šai aizrautībā dalīties ar draugiem. Viesturs ik nedēļu sociālajos tīklos un "Spotify" publicē paša sastādītus, viņam mīļu grupu dziesmu topus, turklāt raksta tā, ka aizķer arī tos, kuri varbūt līdz tam konkrētos māksliniekus zinājuši vien paviršā, "tikai dažas dziesmas" līmenī. Ar Viestura atļauju, publicējam 10 topu sēriju. Pirmais rokenrola atvaļinājuma stāsts – par grupu "Foo Fighters".
Viena lieta? Neatlaidība.
1994. gada 5. aprīlī nošaujas nozīmīgākais 90. gadu mūziķis Kurts Kobeins. Lieki piebilst, ka viņš savā ansamblī "Nirvana" ir neapstrīdāms līderis un grupa ir gandrīz viņa solo projekts.
Vēl grupā ir kārtīgs Nr2 – bass un nedaudz frīks Krists Novoseličs. ASV dzimis horvāts, kurš visur parādās kā cienījama Kurta Kobeina ēna.
Un vēl "Nirvana", mirkli pirms "mainstream" iemirdzēšanās, 1990. gada pavasarī kārtējo reizi nomaina bundzinieku – grupai pievienojas 21 gadu jauns čalis no Virdžīnijas štata Springfīldas. Viņš grupā ir līdz pat tās beigām 1994. gadā, visu laiku nēsājot 3. numuru. Viņu sauc Deivs Grols, bet nevienu tas tik ļoti tai laikā neinteresē.
Tad ir 1994. gada pavasaris, un Kurts Kobeins ar vienu šaušalīgu pirksta kustību pārraksta rokmūzikas vēsturi, sevi tai brīdī uz mūžiem ieskrāpējot visaugstākajās kulta zvaigznēs. Viņu nekad vairs neviens nepārspēs. Viss!
Klusais Nr3 bundzinieks sēro un sēro... paņem ģitāru un sāk dziedāt. Dzied savas dziesmas, pat nepieskaroties "Nirvana" daiļradei.
Varbūt tādu stāstu ir daudz, tikai ir viens liels BET.
"BET" ir tas, ka 24 gadus vēlāk viņa grupa "Foo Fighters" ir pasaulē labākā rokgrupa. Tik vien. Rāpdamies pa vienam, pa vienam pakāpienam augstāk un augstāk, viņi ir tur, kur (atvainojiet), iespējams ar visu "Nirvanu" nekad nebūtu nonākuši. "Foo Fighters" valda stadionos, sirdīs, prātos un automašīnu konsolēs. Un nav runa tikai par popularitāti. Viņu jaunās un jaunās plates joprojām ir gan muzikāli apjomīgas, gan visās valstīs dzīvo topu pašā augšā.
Vēlreiz – pēc 24 gadiem pasaules topu augšgalā ir Kurta Kobeina bundzinieka "jaunais projekts".
Par pašu bundzinieku varētu rakstīt un rakstīt. Rokmūzikas pozitīvākā harizma, kādu esmu redzējis. Es nepazīstu nevienu, kam nepatiktu Deivs Grols. Nevienu. Pat manām brīnišķīgajām meitām acis pielīp ekrānam, kad melnais ērkulis smaidīgs ieķērc mikrofonā, un nozibsnī viņa "Gibson" panna.
"Foo Fighters" kopš 1994.gada ir izdevusi deviņus studijas albumus. Pēdējais ir pagājušās vasaras "Concrete And Gold", kurš 3+ stundu koncertā tika atrādīts Lucavsalā. Zināt kādu, kuram nepatika?
Viņu skaistums slēpjas tajā, ka arī nākamā plate spridzinās, to jau es tagad zinu. Kaut arī neviena nots vēl nav radīta, viss būs skaisti, viņus nesačakarēsi. Rūpe, darbs un jauda visu saliek pa vietām.
10 Top 10 ir darbi no septiņām viņu platēm. Aiz žoga nācās nolikt "Run", "Big Me", "Stacked Actor", "Long Road To Ruin", "Walk" un vēl šo to. Pēdējais pie vārtiem palika "Times Like These". Skumji...
Nu tad mūsdienu labākās apvienības Top 10.
10. "These Days" (2011. Wasting Light)
Sākam desmitnieku ar Deiva Grola favorītu – "These Days" esot autora mīļākais paša darbs. Lai arī Top10 ir iekļuvusi tikai šī dziesma, visa plate "Wasting Light" ir sasodīti laba. Īpaši iesaku pagaršot "Arlandria" un "Walk".
9. "Monkey Wrench" (1997. The Colour And The Shape)
"Foo Fighters" izlaušanās dziesma, kas radusies, pateicoties Deiva Grola pirmās laulības izjukšanai. Paradokss, ne?
Pēc iešūpošanās ar 1995. gada plati "Foo Fighters", pēc diviem gadiem grupa izdod vienu no savām pērlēm – albumu "The Colour And The Shape". Un šī dziesma kā pirmais singls soļo tam pa priekšu.
Dziesma ar labu tempu, bet ir viena lieta, kas man nav skaidra (Nopietni!). Pirms pēdējā piedziedājuma Deivs Grols 28 sekundes "bridžu" pamanās nodziedāt vienā elpā. Koncertos ar to var dažādi izspēlēties, bet kā to izdarīt ierakstā? Pamēģiniet!
8. "No Way Back" (2006. In Your Honor)
Mana kaprīze. Es šo uzskatu par vienu no viņu pašām labākajām dziesmām, bet kritiķi un paši mūziķi spītējas pretī. Koncertos tā skan reti, un arī par klasiku nav kļuvusi.
"No Way Back" ļauj pilnā jaudā rūkt "Foo Fighters" motoram. Iedomājos cieņpilno, nekustīgo Lemija (Motorhead) sejas izteiksmi, kad viņš, smēķējot un ar viskija glāzi rokā klausījās šo dziesmu koncertā. Un es varu saderēt, ka klausījās.
7. "My Hero" (1997. The Colour And The Shape)
"Foo Fighters" otrā plate viņus nes kalnā. Viss sākas ar pirmo singlu "Monkey Wrench", turpinās ar "Everlong". Un tad nāk arī "My Hero" – smeldzīgs, gaišs un sirsnīgs.
Kā jau "Nirvana" cienītājiem pienākas, par šo dziesmu baumoja, ka runa tajā ir par bijušo grupas biedru Kurtu Kobeinu. Vēlāk pats Deivs Grols to smaidot noliedza, sakot, ka dzied viņš par ikdienas varoņiem no visu mūsu vidus. Klips to atgādina, šaujot tieši pierē.
6. "All My Life" (2002. One By One)
Pēc lielā kašķa par muzikālo virzību "Foo Fighters" ņem pauzi un gandrīz pajūk. Otrs ansambļa redzamākais "draiveris" Teilors Hokins (bungas) divas nedēļas pavada komā (!) no heroīna pārdozēšanas, pēc kuras atgriežas ne tikai dzīvē, bet arī grupā.
Hokins un Grols ir ierindā, abi no dažādām pusēm un ansamblis ir gatavs strādāt tālāk. Un, ja ir kāds ģitāras rifs, ar ko atgriezties, tad tas ir šis.
Šis ir pirmais singls no viņu ceturtās plates. Labs. Bet nu kā paši dziesmas beigās dzied:
"Done done on to the next one
Done I'm done and on to the next one."
5. "The Sky Is A Neighborhood" (2017. Concrete And Gold)
"Next One" ir pēdējās plates pērle "The Sky Is A Neighborhood". Arī pirmais singls "Run" ir brīnišķīgs, bet šī nu ierauj tādā noskaņojumā, kas reibina.
Un atkal – to dzied grupa, kura kā papildprojekts parādījās pirms (!) 23 gadiem. Nav tā, ka būtu normāls vai klausāms. Īsts hits ar stāstu, klipu un mūzikas maģiju.
4. "Everlong" (1997. The Colour And The Shape)
Kas notika Amerikā, kamēr Eiropā plosījās britpops ar "Oasis" & co priekšgalā? ASV bija "Everlong" – viena no slavenākajām "Foo Fighters" dziesmām. Arī šī radusies minētās Deiva Grola šķiršanās rezultātā un kļuvusi par agrīnā perioda slavenāko darbu.
Visu 1997. gada albumu ierakstā bungo pats Deivs Grols, lai arī klipā jau parādās jaunais, blondais bundzinieks Teilors Hokins.
3. "Best Of You" (2005. In Your Honor)
Komerciāli veiksmīgākais viņu singls. Radies, atbalstot Džonu Keriju ASV prezidenta kampaņā. Līdzīgi ir ar visu minēto 2005. gada plati. Nedaudz dīvaini, vai ne?
Mans favorīts no šī albuma ir "No Way Back", bet "Best Of You" netveramā popularitāte ir to iebīdījusi augstajā trešajā vietā.
Liekas, ka puspasaule apgrieztos otrādi, ja visās tumbās vienlaicīgi sāktu skanēt:
"I've got another confession to make
I'm your fool..."
2. "Learn To Fly" (1999. There Is Nothing Left To Lose)
Trīs faktori, kas dziesmu liek uz sudraba pjedestāla:
Otrkārt – 1000 itāļu, kas šo spēlē 2015. gada jūlijā Čezenā, mazā Itālijas pilsētā. Mērķis – pierunāt "Foo Fighters" atbraukt uz mazpilsētu ar konci. Un ko? Šie atbrauc arī.
Treškārt – pati dziesma. Lai arī ir nedaudz popsīgāka un ar mazāku rēcienu, ir skaļākā trešā albuma dziesma un vispār kārtīgs "Foo Fighters" hits.
P.S. Krakovas koncertā visa publika laida papīra ļopenes. Poļi malači, viņiem šitas patīk un sanāk.
1. "The Pretender" (2007. Echoes, Silence, Patience & Grace)
Tā! Ir ko teikt.
2007. gads.
Grupa, kura jau 14 gadus kapā pa lielākajiem zemeslodes laukumiem ar neizmēramiem pūļiem.
Grupa, kurai jau sen jābūt visu pateikušai.
Grupa, no kuras nevienam nav tiesības neko vairāk pārsteidzošu gaidīt...
Viņi nostājas uz melnas līnījas un nodzied "The Pretender". Nodzied savu labāko dziesmu, būdami vecumā ap četrdesmit (!). Un nevis sagurušo blūzu uz bāra krēsla, bet kārtīgu tesienu.
Un tas video nervs... Visu klipa darbību varētu parādīt sešās sekundēs. Bet šīs sešas sekundes tiek izgrieztas ar vīlēm uz āru un izstieptas uz visām četrarpus minūtēm.
Viens no maniem visu laiku cienītākajiem video klipiem.
(Kušš!)
"Keep you in the dark
You know they all pretend."