Viesturs Buivids ikdienā ir "baltā apkaklīte", iespējams kāds vēl viņa vārdu saista ar televīzijas spēli "Superbingo", kuras vadītājs viņš bija pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr, darba laikam beidzoties, baltā apkaklīte krīt un Viesturs ļaujas savai lielajai kaislībai – rokmūzikai. Par laimi laikmets atļauj šai aizrautībā dalīties ar draugiem. Viesturs ik nedēļu sociālajos tīklos un "Spotify" publicē paša sastādītus, viņam mīļu grupu dziesmu topus, turklāt raksta tā, ka aizķer arī tos, kuri varbūt līdz tam konkrētos māksliniekus zinājuši vien paviršā, "tikai dažas dziesmas" līmenī. Ar Viestura atļauju, publicējam 10 topu sēriju. Sestais rokenrola atvaļinājuma stāsts – par grupu "Depeche Mode".
Gatavi? Dievinātie – "Depeche Mode".
Mums ir daudz "Metallica" cienītāju, visiem patīk "U2", "The Cure" ir visuzticamākie fani, tomēr "Depeche Mode" kultu nepārsitīs neviens.
Neesamu fans, bet par viņu varenību varu runāt un runāt. Par, piemēram, lielāko maģiju, kāda dzirdēta elektroniskajās skaņās. Arī par to, kā bezcerīgā brīdī var tikt galā ar netverami lielām dzīves likstām. Un par to, kā 80. gadu vidū tik ilgi meklēt jaunas skaņas, līdz kļūsti par pasaules ietekmīgāko laikmeta grupu. Un par to, ka Latvijā visi pieci koncerti ir bijuši pilnībā izpārdoti. Arī šogad.
Un vēl arī to, ka "Depeche Mode" vien ir tā vērti, lai nomainītu savus skaņas dzelžus uz labākiem. Es ik pa brīdim neticīgi brīnos - tā tiešām ir 1986. vai 1987. gada mūzika?
Publisks DM Top 10 – tā, protams, ir provokācija. Neviens manam nepiekritīs. Labo dziesmu ir daudz par daudz.
Pārgāju pāri lēnām visiem viņu 14 albumiem. Atlasīju 100 dziesmas. No tām atlasīju 30, tad noņēmu vēl biški.
Kad biju atmetis pilnīgi visu lieko, man palika 20 neaizskaramās kompozīcijas. Tad griezu pa vienai ārā, līdz nonācu pie desmitnieka. Aiz strīpas palika "Strange Love", "Just Can't Get Enough", "Master And Servant", "Barrel Of A Gun", abi "Question of..." un pat "Walking In My Shoes". Un vēl kādas 20 jūsu mīļākās viņu dziesmas.
Braucam!
10. "Behind The Wheel" (1987, Music For The Masses)
Par DM jau visi visu zina, varu tikai pielikt klāt paša sajūtas. Šī dziesma pēdējā brīdī izstūma no mana desmitnieka "Strange Love".
Mani vienmēr ļoti saistījusi noskaņa šai darbā. Viens no vaininiekiem ir kulta fotogrāfs un režisors Antons Korbīns (jā, tas pats kas "prātiniekus" knipsē). Viņš bija tas, kurš sāka ražot DM melno tēlu, kas beigās pārvērtās par ansambļa galveno šķautni. "Behind the Wheel" ir tai laikā ceturtais klips, ko Korbīns režisē grupai. Apskatiet kādā brīdī! Un vēl, protams, slavenākās koncertplates "101" ievads ar šo dziesmu priekšgalā.
9. "It's No Good" (1997, Ultra)
DM atgriezās. Neviens neticēja, bet viņi spēja tikt galā ar Deiva Gahana bezcerīgajiem atkarību krenķiem un 1997. gadā pēc trīs gadu klusuma atgriezās ar plati "Ultra". Mans favorīts ir pirmais singls "Barrel Of a Gun", kas ir, laikam, depresīvākā viņu dziesma. Tomēr tieši "It's No Good" nomierināja klausītāju, ka DM ir atpakaļ un par sevi nedaudz iesmej. Viedums.
8. "People Are People" (1984, Some Great Reward)
Lai arī autors Martins L Gors pats šo dziesmu uzskata par vienu no savām neveiksmīgākajām, tā tomēr ir augstākais punkts DM spējā balansēt uz popsīguma/gaumes asmeņa. Koncertos nav spēlēta jau 30 gadus.
7. "Policy Of Truth" (1990, Violator)
Ir pagājuši 28 gadi, un man joprojām intro ritms šķiet nepārspējams. Vienīgā viņu dziesma, kas ir bijusi populārāka ASV, nekā Anglijā.
"Violator" ir mans albums. Top10 bija vietas tikai trim dziesmām, tādēļ izstūmu mana mūžā pirmo dzirdēto DM dziesmu "World In My Eyes".
6. "Everything Counts" (1983, Construction Time Again)
Mans agrīnā DM favorīts – labākajās "Jumpravas" tradīcijās.
Skarbāks uzbrauciens tā laika koruptīvajai pārvaldei, tai pat laikā koncertos mīlēta un dziedāta. Izcils koncertalbūma "101" noslēgums – a kapella dziedošs pūlis
The grabbing hands
Grab all they can
Everything counts in large amounts
5. "Stripped" (1986, Black Celebration)
Ieklausies, kādi sempli. Tas motors ievadā jau vien ir kā vērts.
Pirmais viņu singls no 86. gada plates "Black Celebration", albuma, kas ieveda viņus ikoniskajā, tumšā kvarteta tēlā. "Stripped" uzsāk īsto mūsu "Depešu" ēru.
Dziesma lieliski skan jau minētajā "101", kā arī neticami pārvēršas "Rammstein" izpildījumā.
4. "I Feel You" (1993, Songs Of Faith And Devotion)
Ir 93. gada marts, rāda KS Video(!!!). Skan jauns, melnbalts, dīvaini popsīgs rokgabals. Un kārtīgi iekliedz kamerā noaudzis, maitains... OH MY GOD!!!! DAVE GAHAN!!!! Zvanu Imantam Stradam un kliedzu: "Redzēji?! "Depeši" ar pačku un bliež pa smago!!!"
Alans Vailders pie bungām, Martins L Gors pie lielas "Fender" pannas (gičas) un pats Mr.Harisma – matains un traks. What a Rock n'Roll!
3. "Enjoy The Silence" (1990, Violator)
Tiešām prasās paklusēt.
Koncertos tā ir kā izcils pamatdaļas noslēgums. Savukārt ierakstā skan tā, it kā to nespēlētu zemes ļaudis. Dziesma burtiski karājas gaisā, tik ēteriska un viegla. Māksla.
2. "Never Let Me Down Again" (1987, Music For The Masses)
Citējot klasiku, "kur ir mūsu mazās rociņas?". Visvairāk koncertos izskanējusī "Depešu" dziesma, ik reizi faniem mājot tieši tā, kā to savulaik pasāka pats Deivs Gahans "101" koncertā.
Spēja elektronikā ielikt tādu rock n'roll enerģiju, izdziedot par savu sarunu ar narkotikām, un tai pat laikā paliekot superklasisks "Depeche Mode".
1. "Personal Jesus" (1989, Violator)
Jā, es uzskatu to par labāko viņu veikumu.
Kā teica "Kriminālās ekselences fondā": "Tur ir viss. Tur ir prāts, tur ir pauti un tur ir skaistuma izjūta".
Izdota slavas reibinošā zenītā – mirkli pirms savas labākās plates.
Es joprojām nespēju noticēt, kā tik pārliecinoši un harismātiski ir iespējams spēlēt, piedodiet, taustiņinstrumentus.
Spēlēt tā, ka to vēlāk centīgi dzied ne tikai Merilins Mensons, bet pats Džonijs Kešs. Spēlēt tā, ka pēc 30 gadiem, pat ja stadionā būtu visa zemeslode, katrs zinātu, kas tagad jāsaka. Nē! Zinātu, kas tagad jādzied:
REACH OUT AND TOUCH FAITH!!!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
