Viesturs Buivids ikdienā ir "baltā apkaklīte", iespējams kāds vēl viņa vārdu saista ar televīzijas spēli "Superbingo", kuras vadītājs viņš bija pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr, darba laikam beidzoties, baltā apkaklīte krīt un Viesturs ļaujas savai lielajai kaislībai – rokmūzikai. Par laimi laikmets atļauj šai aizrautībā dalīties ar draugiem. Viesturs ik nedēļu sociālajos tīklos un "Spotify" publicē paša sastādītus, viņam mīļu grupu dziesmu topus, turklāt raksta tā, ka aizķer arī tos, kuri varbūt līdz tam konkrētos māksliniekus zinājuši vien paviršā, "tikai dažas dziesmas" līmenī. Ar Viestura atļauju, publicējam 10 topu sēriju. Desmitais un noslēdzošais rokenrola atvaļinājuma stāsts – par grupu "Pink Floyd".
10 minūtes... Nekad neesmu tik ilgi domājis, ar ko lai iesāk. Pēti augustā zvaigžņu rakstu debesīs un mēģini iedot tam savu vērtējumu. Tā man ir ar "Pink Floyd".
Mamma pirms 29 gadiem man uzdāvināja plati "Delicate Sound Of Thunder". Tas ir "Pink Floyd" 1988. gada koncertieraksts, un tā vāku rotā vīrs ar baltām spuldzītēm uz muguras. Kopā ar "Bon Jovi" "New Jersey" šīs man bija pirmās divas prātīgās plates dzīvē. Tā parādījās mana dzirkstele rokmūzikas mīlestībai. Tāds "the very beginning", es teiktu. Pieļauju, ka vēl kādam šīs abas skaņu plates 80. gadu beigās aizpildīja ēteru.
Atšķirībā no pārējā mūzikas galvgaļa, viņi spēja panākt desmitgažu kulta statusu, pat nepietuvojoties popmūzikai. Gandrīz neviens viņu slavas mirklis nav nosaucams par lipīgu dziesmiņu.
"Pink Floyd" ir dziļš un arī pretrunīgs stāsts nu jau vairāk nekā 50 gadu garumā. Trīs ēras, kurās katrā priekšgalā stāvējusi sava britu mūzikas ikona:
Sids Barets (1965-1968)
Rodžers Voterss (1969-1985)
Deivids Gilmors (1986-1994).
Sida Bareta stāsts ir visskumjākais. Ātri izdedzis, grupu pameta jau 1968. gadā. Gandrīz 30 gadus par viņu bija teju vai informācijas vakums, līdz 2006. gadā viņš, slimības pieveikts, šķīrās no mūsu pasaules.
Abi pārējie piešķir grupai īpašu statusu. Proti - gan Deivids Gilmors, gan Rodžers Voterss abi pilnvērtīgi nēsā "Pink Floyd" zizli jau 30 gadus, un, kas unikāli, tas netracina klausītājus. Esmu runājis ar neskaitāmiem grupas cienītājiem, un neviens nav pilnībā nosvēries uz vienu vai otru pusi. Abiem ir izpārdotas turnejas, kvalitatīvi lielkoncerti un tie paši fanu pūļi. Un abos publika saņem tieši 80% no "Pink Floyd". Matemātika nestrādā.
24. augustā "Arēnā Rīga" būs Rodžers Voterss. Desmitgades koncerts, garantēju.
Ja Deivids Gilmors mēģina visā iepilināt gramu intimitātes, tad Rodžers Voterss izmanto visu tehnisko un radošo resursu, lai nosegtu skatītāju ar kārtīgu, lielgraudu "Pink Floyd" krusu. Viņa kontā ir lielākās un ienesīgākās turnejas mūzikas vēsturē. Kaut vai priekšpēdējā "The Wall Live". Ja neesat baudījuši, meklējiet "Youtube"!
"Pink Floyd" nav īsti hitu, viņiem ir konceptplates. Tādēļ ir grūtāk salikt viņu daiļradi desmit dziesmās. Viņu lielākie pieturpunkti ir 1973. gada albums "The Dark Side Of The Moon" un 1979. gada "The Wall". Desmitniekā tikušas dziesmas no 1968. gada līdz pat 1987. – pieskārāmies sešām viņu platēm.
Lai vai kā - šis Top 10 ir īsta bauda.
Sākam!
10. "Money" (1973. The Dark Side Of The Moon)
Viens no atpazīstamākajiem "Pink Floyd" radio hitiem, cik nu vispār tādi viņiem ir. Dziesmu atklāj monētas un ļoti īpatnējs Rodžera Votersa" basa rifs, kas īsti neatbilst ierastajam mūzikas ritmam.
Viņu slavenākā plate "The Dark Side Of The Moon" ir grupas astotais(!) albums. Respektīvi viņi izlaužas jau aptuveni 30 gadu vecumā, radot mūziku, kura joprojām ir galvenais kandidāts uz jebkuras jaunas aparatūras testēšanu viesistabā. Un ne tikai tur.
Dziesmas stils ir grūti noraksturojams. Lai arī autors ir Rodžers Voterss, tieši Deivida Gilmora soloģitāra tai piešķiet visu līdzšinējo skanējumu.
9. "Echoes" (1971. Meddle)
Ja kāds ir nolēmis ar 10 Top 10 iepazīt grupu, šo šķiriet pāri. Būs ilgi.
1971. gadā "Pink Floyd" rada plati, kas viņus no psycho pārceļ uz progroku un "Echoes" ir šī visa...kvintesence.
20 minūtes garā dziesma parāda mums jaunos "Pink Floyd", ļaujot katram ansambļa dalībniekam atrādīt visu savu talanta arsenālu.
Komplektā ar izcilu vīnu varu ieteikt 1972. gada koncertfilmu "Live at Pompeii". "Pink Floyd", mirkli pirms pasaules slavas spēlē koncertu pilnīgi tukšā, aizvēsturiskā romiešu amfiteātrī. Nekādu skatītāju, tikai mūzika...
8. "Us And Them" (1974. The Dark Side Of The Moon)
Bez trim pieminētajiem grupas stūrmaņiem, "Pink Floyd" plakātos ir vēl divi pilnasiņu rokstāri – bundzinieks Niks Meisons un taustiņnieks Ričards Raits. Pēdējais pirms 10 gadiem no mums atvadījās, un šī nu ir viņa dziesma.
Grupā, arī ziedu laikos valdīja nesaskaņas starp lokomotīvi Rodžeru Votersu un klavieru meistaru Ričardu Raitu, kā rezultātā 1982. gadā no grupas viņš tika "aiziets".
24. augustā atrādāmā tūre saucas "Us + Them". Iespējams, pēc 35 gadiem arī Rodžera Votersa empātija liek atdot vecākus emocionālos parādus.
Lai vai kā – šis ir liriskākais brīdis viņu lielajā platē. Spied "play" un baudi!
7. "Set the Controls For the Heart Of the Sun" (1968. A Soucerful Of Secrets)
Ja nemaldos, kulta impresario Malkolms Maklārens ("The Sex Pistols" menedžeris) šo kaut kad nodēvēja par labāko "Pink Floyd" dziesmu.
Visagrākais darbs manā Top 10. Iznāk grupas otrajā platē, vienīgajā, kurā kopā uzspēlē abi grupas ģitāristi – Sids Barets un Deivids Gilmors.
Bet nu šī konkrētā dziesma virpuļo tieši ap pārējiem grupas dalībniekiem (bass, timpani un taustiņi), īpaši ap pašu autoru Rodžeru Votersu. Noskaņa ir pilnīgi unikāla un ar pirmo reizi noteikti nepielīp. Toties ievilina kaut kur dziļi piedūmotā vidē, kurā runāt galīgi nav labs tonis...
6. "Learning To Fly" (1987. A Momentary Lapse Of Reason)
1985 .gadā līderis Rodžers Voterss grupu pamet un sākas nepatīkamas domstarpības ar pamatīgu autortiesību juristu iejaukšanos. Finalā Rodžers Voterss saņem tiesības uz visu "The Wall" atribūtiku, toties pārējā grupa var turpināt spēlēt un lietot līdzšinējo nosaukumu.
Un tad rodas plate "A Momentary Lapse Of Reason", grupas priekšgalā nostājoties ilggadējam ģitāristam Deividam Gilmoram. Viņa vadībā līdz 1994. gadam rodas divi labi albumi, no kuriem skaļākā dziesma ir šī. Ir arī citas, jums zināmas, bet šī uzskatāma par Gilmora perioda labāko veikumu.
Šim laikmetam Rodžers Voterss savos koncertos, loģiski, nepieskaras. Līdz ar to Rīgā mēs to noteikti nedzirdēsim. Toties dzirdēsim ļoti daudz ko citu.
5. "Shine On You Crazy Diamond" (1975. Wish You Were Here)
Savulaik, atceros, bija joks par dažādo rokmūziku – Džello Biafra (Dead Kennedys) 30 sekundēs paspēj visu pasauli apd..st, kamēr "Pink Floyd" pēc desmit minūtēm nav pat sākuši dziedāt. Tas ir pamatā par šo dziesmu.
Vēl šīs dziesmas koncertversija ievadīja manu pieminēto bērnības otro skaņuplati – "Delicate Sound Of Thunder". Attiecīgi sanāca tā vairāk viņu dzirdēt 11 gadu vecumā.
Un vēl ar šīm četrām ievadnotīm iesākas Radio SWH raidījums "Ar dziesmu par dzīvi".
"Shine On You Crazy Diamond" kopā ir deviņas daļas, tā ir 25 minūtes gara un albumā dalās uz pusēm – plates ievadā un noslēgumā. Topam es piemeklēju īsāku kompromisu – kopēju versiju no viņu izlases "Echoes", attiecīgi tikai 17 minūtes.
Vēl ir kolosāla versija uz akustiskās ģitāras, ko Deivids Gilmors spēlē koncertalbumā "In Concert".
1975. gadā, septiņus gadus pēc Sida Bareta aiziešanas no grupas, "Pink Floyd" viņam velta veselu albumu. Platē kopā ir tikai četras dziesmas, no kurām divas ir viņu lielie hiti. Un abiem nosaukumos ir iemarķēta mīlestība bijušajam cīņu biedram... "Wish You Were Here" un "Shine On You Crazy Diamond".
4. "Another Brick In The Wall, Pt. 2" (1979. The Wall)
Slavenākais viņu darbs.
Pēc smagās "Animals" turnejas Rodžers Voterss gandrīz vienatnē rada konceptalbumu "The Wall", kas atkārto viņu 1973. gada panākumus.
Visa dubultplate aizrauj un ir ierakstīta neticamā skaņā un kvalitātē. Ja esi dzirdējis tikai šo dziesmu, droši spied "View Album". Garantēju!
Albums ir Rodžera Votersa gandrīz solo darbs un iezīmē kašķīgu kolektīva beigu sākumu. Tai pat laikā nepārspējamam līdera basam līdztekus brīnišķīgi skan Deivida Gilmora ģitāra, bez kuras neviena šī dziesma nebūtu tāda. Tai skaitā šī.
Grūti iedomāties, ka bērniem, kuri dzirdami dziesmā, nu jau ir pāri 50.
3. "Wish You Were Here" (1975. Wish You Were Here)
Šis nu ir otrs veltījums Sidam Baretam. Vēl tiešāks.
Brīnišķīga iespēja izpausties Deividam Gilmoram, gan ar vokālu, gan ar ģitāru mūs aiznesot kaut kur stipri virs mākoņiem un ļaujot kopā uzdungot:
How I wish, how I wish you were here
We're just two lost souls
Swimming in a fish bowl
Year after year.
Dziesma dziedāta visā pasaulē dažādās versijās. Arī Tallinā šovasar – aizgrābti dziedāja fanu pūlis, spēlējot pavadījumu pašiem "Guns N' Roses"
2. "Time" (1973. The Dark Side Of The Moon)
Jo augstāk kāp pa kāpnēm, jo grūtāk ko piekomentēt. Ko piebilst pie "Time"? Tajā slēpjas viss "Pink Floyd" un viss "The Dark Side Of The Moon". Jaudīgākā plates dziesma ar bezgalīgu un precīzi episku sākumu. Pulkstenis noskaita 12 garas, brīnišķīgas taktis un varam sākt.
Ja ir iemesli, kādēļ Deivids Gilmors ierindojams lielāko ģitāristu augšgalā, tad tie ir šī un nākamā dziesma. Viņa ģitāra te dzied un liek pazust...
Viena no retajām kompozīcijām, kurā vokālu piedziedājumā dzied grupas taustiņi – Ričards Raits
Pirms padsmit gadiem atklāju muzikālo projektu "Dub Side of the Moon". Visa plate pārdziedātā foršās ska un regeja noskaņās. Iesaku. Labāk, nekā domājat.
1. "Comfortably Numb" (1979. The Wall)
Miets nezied, saule ar mēnesi netiekas un arī šī dziesma koncertos tagad vairs tā neskan. Jo jādzied to ir abiem burvjiem kopā – viens pantiņā, otrs piedziedājumā. Bet tas notiek reizi desmit gados un bez brīdinājuma, kad abi uz vienu acumirkli aprok cirvjus un kāpj uz vienas skatuves. Uz vienu dziesmu. Uz šo.
Bet arī bez kopdziedāšanas šī dziesma ik reizi ir viņu abu atsevišķo koncertu kulminācija. Publika sastingst un rūgti mirdzošām acīm vēro desmit minūtes skatuvi.
Līdz piedziedājumam valda Rodžers Voterss – dominē bass un viņa balss. Un tad piedziedājumā ieslēdzas saulainais Deivids Gilmors, visu vēl pārlejot ar savu ģitāras solo.
"Pink Floyd" turnejā Deivids Gilmors savulaik kāpa uz baltās ķieģeļu sienas un spēlēja abus mirdzošos ģitāras solo. Ģitāras solo, kuri atzīti par pasaules vēsturē spēcīgākajiem. Abi.
Koncertu laikā, spēlējot šo, Gilmors ik pa brīdim esot iegājis tādā transā, ka nesapratis, kur īsti atrodas. Un viņi taču nelietoja...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
