Festivāls 'Zemlika' papildina izziņoto koncertu programmu

Better Person ir Berlīnē dzīvojošā poļu dziedātāja un balāžu autora Ādama Bičkovska (Adam Byczkowski) solo projekts un skatuves vārds. Viņa noslēpumainā skatuves personība lieliski sader ar "nespēju" studijas darbā – lai arī aizvadījis vairākas koncertturnejas Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā kopā ar "TOPS", "Timber Timbre", Aleksu Kameronu (Alex Cameron), Molliju Nilsoni (Molly Nilsson) un kā Šonu Nikolasu Sevidžu (Sean Nicholas Savage) pavadošais taustiņinstrumentālists un ģitārists, viņa 2016. gadā klajā nākušais sešu skaņdarbu ieraksts ir pagaidām apjomīgākais darbu apkopojums. Tajā ietverti klausītāju un kritiķu novērtētie singli "Sentiment" un "I Wake Up Tired".

Sentimentālu balāžu, "Sade", Artūra Rasela (Arthur Russell), pagājušā gadsmita 70. un 80. gadu Eiropas un Japānas sintezatoru popmūzikas un franču un itāļu filmu mūzikas iedvesmotās oriģināldziesmas ir caur un cauri romatiskas, vientulībā, savās mājās paslēpušamies radītas. Arī pēdējā, poļu valodā tapusī dziesma "Zakochany Człowiek" ir ātri "pielīpošs", gaišas melanholijas caurstrāvots ar Aleksa Kamerona biedra Roja Moloja (Roy Molloy) saksofona solo tā izskaņā.

Lai arī savulaik uz Berlīni pārcēlies, Better Person ir klejotājs. Jo vairāk ceļā, jo vairāk bez mājām. "Sākot ceļot sapratu, ka visas manas mantas kļūst par apgrūtinājumu, tāpēc sāku no tām atteikties. Grāmatas un mūzikas ierakstus atdevu draugiem, drēbes – patvēruma meklētājiem. Nu man ir mana nelielā mugursoma, dators, neliels taustiņinstruments, apakšveļa un zobu birste. Man ir viens uzvalks un viens t-krekls," kādā intervijā atzinies Ādams. Klejojums uz Durbi oktobrī būs viņa pirmais mūsu virzienā.

Japānas ziemļos, Hokaido salas Širetoko pussalā, dzimusī Hatis Noit ir vokālās mūzikas māksliniece, kuras dziesmu pasaulēs sadzīvo Rietumu klasiskā un japāņu tautas mūzika ar dabas skaņām, gagaku jeb japāņu klasiskajā un opermūzikā rodamā iedvesma ar bulgāru un gregoriāņu dziedājumiem, kā arī atsauces uz avangarda un populāro mūziku. To apliecina ne tikai Hatis Noit koncertuzstāšanās, bet arī šī gada martā izdevniecībā "Erased Tapes" klajā nākusī plate "Illogical Dance", kuru Mērija Anne Hobsa (Mary Anne Hobbs) nodēvējusi par "nudien neparastu, izsmalcinātu darbu" un iekļāvusi savu autorraidījumu BBC Radio aktīvā rotācijā.

"Cilvēka balss ir senākais un svarīgākais mums zināmais, reizē arī iedarbīgākais instruments. Es to izmantoju, lai stāstītu par dabas skaņām, par valodu, kurai nav loģikas. Tā veidojas skaista saruna, kuru neierobežo vārdi kā cilvēku savstarpējā saziņā. Gribu, lai mana mūzika neļauj par to aizmirst," teikusi pati māksliniece un ko apliecina minētajā ierakstā ietvertās četras kompozīcijas. Katra no tām ir improvizētu vokālo partiju vairāki slāņi bez vārdiem, bez iepriekšierakstītu skaņu vai muzikālu frāžu fragmentiem. Pat lapu čaboņu atgādinošās skaņas ir mūzikas balss saišu radītas, jo viņai patiešām ir "varenas trubas", kā ar sev piemītošo humoru Hatis Noit raksturojuši dueta "Matmos" mūziķi, dziedātājas domubiedri.

"Jerusalem In My Heat" ir libāņu izcelsmes Monreālā dzīvojošā mākslinieka Radvana Gāzi Mumnē (Radwan Ghazi Moumneh) un kolēģa Šarla Andrē Koderres (Charles-Andre Coderre) audiovizuāls performanču projekts. Līdz salīdzinoši nesenam laikam, aptuveni 2013. gadam, Mumnē daudziem bija labāk zināms kā citu mūziķu ierakstu producents un skaņu inženieris – piemēram, visas trīs Matanas Robertsas (Matana Roberts) "Coin Coin" daļas tapušas, saksofonistei cieši sadarbojoties ar Radvanu. Arī Ēriks Šeno (Eric Chenaux), "Ought", "Suuns" un citi ir labrāt lūguši viņa palīdzību savas mūzikas iemūžināšanai. Viņš ir ar Monreālas kulta izdevniecību "Constellation Records" cieši saistītās un daudzu mūziķu iekārotās studijas "Hotel2Tango" līdzīpašnieks.

Lai arī jau kopš divtūkstošo gadu sākuma, vidus "Jerusalem In My Heart" ir muzikāls, vizuāls un teatrāls Notikums, līdz nesenajai pagātnei, kad klajā nāca viņu pirmais albums "Mo7it Al-Mo7it" un sākās publiku satriecošas dzīvās koncertuzstāšanās gan Kanādā, gan Eiropā, gan Tuvajos Austrumos, mākslinieki sākotnēji to bija iecerējuši kā stingri Monreālas pilsētas robežu iegrožotu "hepeningu". Tas mainījās līdz ar pieminēto un tam līdz šai dienai sekojušiem vēl diviem studijas albumiem – Mumnē un Koderre, reizums arī pieaicināti viesmūziķi, ik pa laikam dodas turnejās, uzstājas festivālos (pagājušogad "JIMH" bija vieni no festivāla "Le Guess Who?" programmas kuratoriem), savu 16mm analogo kino projekciju pavadīto, arābu tradicionālās un populārās mūzikas iedvesmoto mūziku-performanci vedot pie arvien jauniem klausītājiem. Ar nosacījumu, ka tas notiek tumšās jo tumšās telpās, kurās klausītāju uzmanība veltīta vien projekcijām un Radvana muzicēšanai. Ironiski, taču šodien visapdzīvotākajā – virtuālajā pasaulē – gūt priekšstatu par "Jerusalem In My Heart" skaņas un attēla dabu ir praktiski neiespējami. Tas gan nupat mainījies, māksliniekiem izziņojot jaunā albuma "Daqa'iq Tudaiq" klajā nākšanu oktobra sākumā un publicējot video skaņdarbam "Thahab, Mish Roujou', Thahab".

Durbē koncertēs arī Katrīna Dimanta – aizrautīga mūziķe, ceļotāja. Radoši veidojusies, augot septiņu bērnu ģimenē, kur vienmēr ticis dziedāts. Baldones mūzikas pamatskolā pabeigusi čella klasi, vēlāk Bērnu un jauniešu centra "Rīgas Skolēnu pils" folkloras kopā "Kokle" apguvusi gan tradicionālās dziedāšanas prasmi, gan dažādu tautas instrumentu spēli. Kā stāsta pati Katrīna, iedvesmu viņa smeļas apkārtējos cilvēkos un dabā. Viņa bieži ceļo, lai dažādās pasaules vietās spēlētu mūziku un vēstītu par Latviju, valsts tradīcijām.

Biļetes uz astoto mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivālu "Zemlika" 19. un 20. oktobrī Durbē nopērkamas elektronisko biļešu tirdzniecības vietnē internetā.