Ar koncertu Lielajā ģildē piektdien, 21. septembrī, Lielajā 13. koncertsezonu atklās kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un diriģents Normunds Šnē. Koncerta īpašais viesis būs izcilais krievu pianists Jevgēņijs Sudbins, portālu "Delfi" informē kamerorķestra pārstāvis Gints Ozoliņš.
Koncerta programmā būs iekļautas trīs dažādas muzikālās perspektīvas un kultūrtelpu tvērumi. Jevgeņija Sudbina sniegumā tiks atskaņots Ludviga van Bēthovena Piektais klavierkoncerts. Īpašs gods tiks izrādīts latviešu simfoniskās mūzikas tēvam Jānim Ivanovam, atskaņojot viņa 20. gadsimta septiņdesmitajos gados tapušo opusu "Sinfonietta". Savukārt kamerorķestra eksperimentētāja gars un profesionālā uzdrīkstēšanās atklāsies somu mūsdienu meistara Magnusa Lindberga opusā "Joy".
Raksturojot sezonas atklāšanas koncertprogrammu, diriģents Normunds Šnē uzsver: "Koncerts solās būt īpašs. Skanēs Bēthovena piektais klavierkoncerts ar fenomenālo pianistu Jevgeņiju Sudbinu, latviešu simfoniskās mūzikas vecmeistara Jāņa Ivanova "Sinfonietta" un Magnusa Lindberga šedevrs "Joy", jebšu "Prieks". Un man šķiet, ka koncertprogramma arī visā savā būtībā izstaro nebeidzamu radīšanas prieku."
Somu pianists un komponists Magnuss Lindbergs (1958), leģendārā Einojuhani Rautavāras skolnieks, pieder 20. gadsimta 80. gadu somu mūziķu paaudzei, kas negaidīti un spilgti pieteica Somijas tiesības Eiropas muzikālajā diskursā. Viņu vidū arī Lindberga laikabiedri Esa Peka Salonens, Kaija Sāriaho un Jouni Kaipanens. Lindbergs pazīstams ar savu darbību konkrētās, seriālās un spektrālās mūzikas laukā, aizraušanos ar elektroniskām skaņu manipulācijām un daudzveidīgiem kompozicionālās tehnikas, stilu un faktūras meklējumiem.
Opuss kamerorķestrim "Joy" (1990) ir noslēdzošais darbs 20. gadsimta astoņesmito gadu beigās tapušajai triloģijai, pirmās divas – "Kinetics" (1988) un "Marea " (1989–90). Darbu Lindbergam pasūtījis franču diriģenta, komponista un Parīzes IRCAM (Akustiskās izpētes institūts) dibinātāja Pjēra Bulēza jaunās mūzikas ansamblis "Ensemble Intercontemporain".
Koncerta programmā iekļauto Piekto ("Imperatora") klavierkoncertu vēlīnās klasikas dižgars Ludvigs van Bēthovens (1770-1827) radījis savos radošā brieduma gados, tā dēvētajā Heroisma periodā. Tas ir veltīts komponista patronam un audzēknim, Austrijas erchercogam un Olmices arhibīskapam Rūdolfam. Klavierkoncerta pirmatskaņojums norisinājās Prinča Jozefa Lobkovica pilī Vīnē 1811. gada 13. janvārī, pie klavierēm stājoties pašam mākslas mīlošajam arhibīskapam. Klavierkoncerta pirmais publiskais atskaņojums jau plašākas publikas ovācijas saņēma tā paša gada novembrī slavenajā Leipcigas "Gewandhaus" koncertzālē. "Imperatora" nosaukumu klavierkoncertam piedēvējis ievērojamais angļu pianists Johans Baptists Krāmers, kurš ir arī partitūras pirmpublicētājs Lielbritānijā.
Šo skaņdarbu Rīgā kopā ar "Sinfonietta Rīga" mūziķiem atskaņos Londonā dzīvojošais krievu pianists Jevgeņijs Sudbins.
No Jāņa Ivanova (1906-1983) programmā iekļauts 1977. gadā tapušais skaņdarbs "Sinfonietta". Tas ir trīsdaļīgs opuss, veltīts jaunībai un muzicētpriekam, vienlaikus piesātināts ar Ivanovam tik raksturīgajām zemes krāsām, rimtumu un latviskumu.
Biļetes uz "Sinfonietta Rīga" atklāšanas koncertu – visās "Biļešu paradīzes" kasēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
