Lielajā ģildē 28. septembrī uz vienas skatuves satiksies Berlīnes "Konzerthaus" orķestris un viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm Iveta Apkalna. Viens no Vācijas vadošajiem orķestriem Latvijā uzstāsies pirmo reizi, portālu "Delfi" informē koncerta rīkotāji no VSIA "Latvijas Koncerti".
Programmā skanēs vācu komponista Oto Nikolai uvertīra operai “Jautrās vindzorietes”, beļģu komponista Jozefa Jongena Ērģeļkoncerts “Sinfonia Concertante” un Ludviga van Bēthovena Trešā jeb “Heroiskā” simfonija. Koncerts notiek Latvijas valsts simtgades koncertciklā “Dzimuši Latvijā”.
Vācu komponists Oto Nikolai bijis viens no izcilā orķestra “Vīnes Filharmoniķi” dibinātājiem un diriģentiem, kā arī kā komiskās operas “Jautrās vindzorietes” autors. 1848. gadā Oto Nikolai tika iecelts par Berlīnes operas galveno kapelmeistaru, bet jau gadu vēlāk ar milzu panākumiem tur iestudēja savu pēdējo operu, jau minēto “Jautrās vindzorietes”, kas kļuva par teju vispopulārāko komisko skatuves darbu 19. gadsimtā. "Jautrās vindzorietes" pamatā ir Viljama Šekspīra luga. Operā savijas humors un lirika, fantastika un reālā īstenība. Pēc pirmizrādes 1849. gada 9. martā Berlīnē opera ātri iekaroja simpātijas Vācijas un citu valstu klausītāju vidū, turklāt tās popularitāte nav mazinājusies līdz pat mūsu dienām – joprojām tā tiek iestudēta visas pasaules operteātros.
Ljēžā dzimušais komponists un mūzikas publicists Jozefs Jongens bijis viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta pirmās puses ērģelniekiem un beļģu ērģeļmūzikas attīstītājiem. Apjomīgā Ērģeļsimfonija komponēta kā pasūtījuma darbs Filadelfijas biznesmeņa Džona Vanameikera iespaidīgajam instrumentam, ko 1911. gadā viņš uzstādīja sava septiņstāvu tirdzniecības centra ātrijā.
Koncertā iekļautā Trešā no Ludviga van Bēthovena deviņām simfonijām iezīmē ne tikai komponista briedumu, bet arī laikmetu maiņu – grūst vecā sistēma un tās vietā pamazām dzimst jauna. Simfonija sacerēta 1804. gadā un tā caurstrāvota franču revolūcijas idejām. Napoleons Bonaparts bija iedvesmojis Bēthovenu. taču vēlāk, kad viņš sevi kronējis par Francijas imperatoru, komponists svītrojis simfonijai doto nosaukumu “Bonaparte symphony”, to aizstājot ar – “Eroica” (Heroiskā).
Berlīnes “Konzerthaus” orķestris rezidē Berlīnes koncertzālē – “Konzerthaus Berlin”. Orķestris ir dibināts 1952. gadā toreizējā Austrumvācijā kā sāncensis orķestrim “Berlīnes Filharmoniķi”, kas atradās Rietumberlīnē. Orķestra mākslinieciskais vadītājs šobrīd ir ugunīgais ungāru diriģents Ivans Fišers, kurš savu radošo dzīvi dala starp paša dibināto Budapeštas festivāla orķestri un Berlīnes “Konzerthaus” simfonisko orķestri. Orķestrim ir arī divi galvenie viesdiriģenti – Dmitrijs Kitajenko un Jurajs Valčuhs.
Jurajs Valčuhs ir dzimis Slovākijā, studējis kompozīciju Bratislavā, Sanktpēterburgā un Parīzē.Valčuha pirmā debija bija ar Francijas Nacionālo orķestri. Tai sekoja uzaicinājumi sadarboties ar orķestri “Berlīnes Filharmoniķi”, Bostonas Simfonisko orķestri un Ņujorkas Fiharmonijas orķestri.
Biļetes uz koncertu nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
