Busdriver bieži tiek raksturots kā dikcijas un ātruma izpratnē īpaši veikls, intelektuāls reperis, kas stilistiski sliecas uz tekstuāli blīviem, gramatiski sarežģītiem un apziņas plūsmai radniecīgiem tekstiem. Par savu primāro muzikālās iedvesmas avotu viņš dēvē džeza dziedātāju Džonu Hendriksu, savukārt par iecienītāko pēdējo gadu ierakstu – "Aphex Twin" albumu "Syro". Busdriver teksti robežojas no atsaucēm pārbagātām, kultūras un sociālās kritikas pilnām vārsmām līdz kam tādam, ko pats mākslinieks raksturo kā "nišas auditorijai paredzētu nonsensa repošanu".
Busdriver savu radošo darbību sāka deviņdesmito gadu vidū, un pirmos ierakstus publicēja ap tūkstošgades miju. Laikā, kad "meinstrīma" repa zvaigznes lielākoties vēl nebija apzinājušas laikmetīgās mākslas aktualitātes, viņa brīžiem absurdie teksti atsaucās uz parādībām, kas hip-hopa mūzikā tolaik nemēdza parādīties vispār: trokšņu mūziku, laikmetīgās mākslas personībām, akusmātisko mūziku un neatkarīgo kino, ieskaitot, piemēram, īpašas vārsmas, veltītas vācu režisora Verneram Hercogam vai čehu avangarda animatoram Janam Švankmajeram. Vēlākos ierakstos parādījās arī jaušama interese par eksperimentālo roku un indīpopu – dziesmās kā viesmāksliniekus varēja dzirdēt grupas "Deerhoof" dalībniekus, un bija atrodamas pat grupas "Animal Collective" dziesmu kaverversijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
