Ir izaugusi jauna, jaudīga Latvijas džezmeņu paaudze, ko spilgti pārstāv jau minētie un vēl citi mūziķi. Un ir tikai loģiski, ka katrs meklē savu atšķirīgo rokrakstu, metas eksperimentos un steidz pārsteigt klausītājus un varbūt arī pats sevi. Sitaminstrumentu pārzinātājs Kurdeko, taustiņu meistars Macats un ģitāru/elektronikas sintēzes ķīmiķis Vizulis nupat klajā nākušajā platē piedāvā skaņu ceļojumu savā mūziķu apziņā, kas atstāta brīvā vaļā un lēnām, bet droši dodas uz priekšu.
Ja pirmā plates puse vēl ir ļoti piesardzīga taisnvirziena taustīšanās ar lēnu, tomēr neatlaidīgu attīstību, tad otrajā jau tiek mesti līkumi un loki, nebaidoties iekāpt arī kādā disharmoniskākā peļķē, kas, protams, arī nav nekas slikts vai nepareizs. Šāda veida brīvas improvizācijas un trauslu sajūtu mūzikā vispār nevar būt nekā slikta vai nepareiza. Tā nav popmūzika, kurā visam jābūt glīti un perfekti izrēķinātam. "KlusiKlusi" intuitīvā meditācija ir brīva profesionālu mūziķu apziņas plūsma un klausītājam atliek divas izvēles - vai nu tai pieslēgties, vai atmest ar roku un klausīties ko ierastāk uztveramu.
Fakts vien, ka Latvijā tiek izdotas šāda veida vinila plates ir pat ļoti apsveicams. Tas ir drosmīgi un reizē parāda to, ka arī mēs varam citādāk, ka nav jābīstas no totālas brīvības arī mūzikā. Turklāt dubultajos vākos smalki noformēta un vinilā iespiesta šāda improvizācijas mūzika iegūst citu jēgu, taustāmāku un emocionāli kolorītāku platformu. Kā mēs zinām, tad jebkura eksaltācija ir pieaugušu cilvēku fantāzija, vai runa būtu par smalku viskiju, kas patiesībā taču tāds destilāts vien ir, vai smalku eksperimentālo mūziku, kas taču būtībā tāds troksnis vien ir. Izbaudīs tie, kam gribēsies iedziļināties un izbaudīt, jo mūsdienu "fast food" komunikācijas laikmetā, protams, ir viegli arī paskriet garām un ķert nākamo un aiznākamo ātro baudījumu.
Tik daudz par filozofiju. Taustāmā informācija, kas arī bieži vien gurmāniem līdz uztvert visas vai vismaz daudzas nianses, ir šāda. Divās jaukās šā gada aprīļa dienās Kurdeko, Macats un Vizulis sapulcējās "LokoMotiv Room" studijā Ķengaragā, izslēdza mobilos telefonus, ķērās pie saviem mūzikas instrumentiem un ļāvās valdzinājumam spēlēt to, kas ienāk prātā. Šo inuitīvo mūziķu domu plūšanu ar smalkas, pašu mājās ražotas mikrofonpastiprinātāju iekārtas "FS1" palīdzību lentēs fiksēja profesionālais studijas magnetofons "Studer A80", kam to skaistāk izdarīt līdzēja skaņu inženieri Krišs Veismanis un Mārtiņš Saulespurēns, kā arī lenšu akrobāts Balvis Trinkuns. Pēcāk ierakstu arīdzan analogi māsterēja vācu vinilspiestuves "MY45" speciālists Marko Vilkenss un rezultāts ar "Neumann VMS70" griezēja un "Vinylium SC-99" galvas palīdzību pa taisno tika iemūžināts matricā, no kuras tiek spiestas pašas vinila plates. Tam visam ir nozīme, tāpat kā labi izturētām šerija mucām un ideāli dzidram ūdenim kādā citā smalko baudu sfērā.
Atliek tik tiešām izbaudīt un apjaust, ka, iespējams, Latvijā veidojas sava eksperimentālā džeza scēna, kas diezgan loģiski piekļaujas skandināvu muzikālajām noskaņām, taču gribētos domāt, ka ar laiku izkristalizēsies kā unikāla forma, par kuru kādam skaņu gardēdim Kalifornijā vai Japānā draugu lokā nevērīgi izmest - o, es vakar kopā ar labu viskiju un cigāru izbaudīju latviešu jauno džezu... Un draugiem atliks piekrītoši māt ar galvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
