16. un 17. novembrī Latvijas Nacionālās operas trupas jubilejas koncertā "Mūsu Operai 100" skanēs Latvijas Nacionālās operas izcilo solistu un klausītāju iemīļotu starptautisko operas zvaigžņu balsis. Koncerts "Mūsu Operai 100" notiks Latvijas valsts simtgadei veltītajā ciklā "Dzimuši Latvijā", portālu "Delfi" informē LNO pārstāve Irbe Treile.
Koncerta muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, diriģenti – Modests Pitrens, Aleksandrs Viļumanis, Jānis Liepiņš, Normunds Vaicis, režisore – Elita Bukovska, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, video māksliniece – Zane Zelmene.
Koncerta pirmajā daļā skanēs latviešu opermūzika, kuru komponējuši Jānis Mediņš, Arvīds Žilinskis, Romualds Kalsons, Jānis Kalniņš, Jāzeps Mediņš, Zigmars Liepiņš. To atskaņos solisti Inga Kalna, Liene Kinča, Inga Šļubovska-Kancēviča, Zanda Švēde (tikai 16. novembrī), Raimonds Bramanis, Jānis Apeinis, Kalvis Kalniņš un Krišjānis Norvelis.
Koncerta otrā un trešā daļa būs veltīta pasaules opermūzikas skaistākajām lappusēm. Skanēs Riharda Vāgnera, Gaetāno Doniceti, Umberto Džordāno, Žila Masnē, Frančesko Čilea, Žorža Bizē, Šarla Guno, Kamila Sensānsa, Džakomo Pučīni, Džuzepes Verdi mūzika. To interpretēs Marina Rebeka (tikai 16. novembrī), Inga Kalna, Ludmila Monastirska, Dināra Alijeva, Zanda Švēde (tikai 16. novembrī), Oļesja Petrova, Egils Siliņš, Ains Angers, Stefens Gūlds, Murats Karahans, Rame Lahajs, Iraklijs Kahidze, Samsons Izjumovs, Franko Vasallo un Vladislavs Suļimskis. Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris.
"Latvijas Nacionālā opera dzimusi tad, kad apkārt skanēja lielgabalu šāviņi, kara troksnis. Mainījās Eiropas karte, visa pasaule. Bija cilvēki, kuri ar sirdi un prātu saprata, ka pat tādos apstākļos operai jābūt. Un tā notika. Opera pārdzīvoja Bermonta laiku, Otro pasaules karu, divas okupācijas varas un šodien atkal ir brīvas valsts nozīmīgākā kultūras iestāde, kurā sintezējas visi mākslas veidi. Tā ir kā tilts starp nacionālo un starptautisko mākslu, pilnā mērā iekļaujoties Eiropas mākslas telpā. Opera būs! To nenomāks materiālistiski domājoši ierēdņi un tuvredzīgas, īslaicīgi pastāvošas pārvaldes. Opera un Balets bija, ir un būs vienmēr!" saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš.
Latvijas Nacionālās operas trupas kodola – Latvju operas – pirmais koncerts diriģenta Teodora Reitera vadībā Rīgas Pilsētas Otrā teātra (tagad – Latvijas Nacionālā teātra) ēkā notika 1918. gada 15. septembrī, pirmā izrāde – Riharda Vāgnera "Klīstošais holandietis" – 15. oktobrī. Tagadējā ēkā Latvju opera ienāca 1919. gada 23. janvārī un tā paša gada rudenī ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.
Simts gadu laikā Latvijas Nacionālajā operā uzstājušās daudzas spilgtas personības, kuru sniegums augstu novērtēts gan Latvijas, gan pasaules operas un baleta vēsturē. Šobrīd ik sezonu LNOB repertuārā ir vairāk nekā 230 izrādes un koncerti, kurus apmeklē 180 000 skatītāju. Pēdējos gados izrāžu un koncertu tiešraides un ieraksti skatāmi digitālajās platformās, sasniedzot pat 200 000 auditoriju visā pasaulē.
Koncertcikls "Dzimuši Latvijā" ir Latvijas valsts simtgades notikums, kuru atbalsta Kultūras ministrija. Koncertcikla ietvaros Latvijas klausītājiem tiek piedāvāta iespēja pieredzēt gan Latvijas jauno talantu, gan jau starptautiski atzītu un pasaulē pieprasītu mūzikas zvaigžņu uzstāšanos Latvijas simtgadē Latvijas koncertzālēs.
Koncerta "Mūsu Operai 100" ierakstu 30. novembrī rādīs Latvijas Televīzija. No šī paša datuma tas būs pieejams skatītājiem portālā Lsm.lv un starptautiskajā digitālajā vietnē www.operavision.eu.
Biļetes uz koncertu Latvijas Nacionālās operas un "Biļešu paradīzes" kasēs, kā arī internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
