'Sinfonietta Rīga' un Ksenija Sidorova dosies Latvijas simtgades koncertturnejā

Koncertu programmā iekļauti Lindas Leimanes, Erki Svena Tīra un Jozefa Haidna skaņdarbi. Pie diriģenta pults stāsies orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.

Ideja par Latvijas simtgadei veltītu koncertu sēriju ārpus mūsu zemes robežām "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē dzima pirms trim gadiem. Jau tobrīd bija skaidrs, ka svētku norišu klāsts Rīgā un Latvijā būs blīvs, tāpēc tika lemts skatu vērst tālāk, piedāvājot kvalitatīvu muzikālu koncertprogrammu arī ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem un Latvijas draugiem.

Par koncertturnejas ideju Normunds Šnē saka: "Gribētos apgalvot, ka latviešus raksturo ne vien laiku laikos piesauktais darba tikums, bet arī spīva nepieciešamība radīt un piedzīvot skaisto. Tas mūsos iekodēts no dabas. No rudens miglas vāliem, no krāšņajām vasaras saulgriežu pļavām, no tumšajiem egļu mežiem, no Dzintarjūras bangām. Tomēr skaisto, gluži tāpat kā mīlestību, nav iespējams izteikt skaļos lozungos, runās vai reklāmās. Mēs savu piederību Latvijai, Baltijai un Eiropai izsakām mūzikā. Tā ir mūsu vispatiesākā un vērtīgākā dzimšanas dienas dāvana mūsu valstij, mūsu klausītājiem gan šaipus, gan otrpus jūrai"

Koncertprogrammā iekļauti trīs skaņdarbi, kas katrs savā veidā raksturo latviešu nācijas identitāti - gan tās piederību Eiropas kultūrtelpai, gan uzsverot latviešu savpato raksturu un ziemeļniecisko domāšanu.

Vīnes klasicisma skola ir viens no Sinfonietta Rīga muzikālajiem pīlāriem, tāpēc arī pie "simtgades dzīru galda" aicināts klasicisma meistars Jozefs Haidns (1732-1809). Šajā reizē tiks atskaņota viņa 104. simfonija.

Arī kaimiņu tautas igauņu komponists Erki Svens Tīrs (1959) ir regulārs kamerorķestra repertuāra balsts. 2007. gadā tapušais koncerts akordeonam un orķestrim "Prophecy" raksturojams kā mūzika, kurā dominē ritmiskas enerģijas impulsu viļņi, sava tiesa ziemeļnieciska misticisma un noslēpumainības.

2014. gadā tapušo un tā paša gada 8. novembrī Lielajā ģildē pirmatskaņoto kamersimfoniju "Guesstimations" tā autore, jaunākās paaudzes latviešu komponiste Linda Leimane (1989) raksturo kā intuitīvā un racionālā sintēzi mūzikā. Sinfonietta Rīga simtgades koncertturnejas programmā šis ir hronoloģiski visjaunākais skaņdarbs, kas tik nozīmīgo valsts simtgades faktu iezīmē nākotnē vērstā perspektīvā. Vienlaikus tas pasvītro arī vienu no Sinfonietta Rīga radošās darbības prioritātēm – veicināt kamersimfonijas žanra attīstību latviešu mūzikā. Latvijas Nacionālās skaņu ierakstu kompānijas "Skani" paspārnē Lindas Leimanes kamersimfonija iemūžināta skaņu ierakstā un ir izdota tvarta formātā šī gada maijā.

"Sinfonietta Rīga" Zviedrijas koncertturneja ir Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas notikums un norit ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Pēc koncertiem Malmē un Gēteborgā Latvijas Vēstniecība Zviedrijā un Latvijas Goda Konsulāts Gēteborgā rīko pieņemšanu par godu Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai. Pieņemšanā, kas ir viena no Latvijas valsts simtgades Ārlietu ministrijas Publiskās diplomātijas programmas norisēm, pulcēsies vietējās latviešu diasporas pārstāvji un citi lūgtie viesi.

Savukārt valsts svētku kulminācijas nedēļā, kamerorķestris dosies pie klausītājiem Igaunijā un Latvijā. 16. novembrī Tallinas Melngalvju namā un 18. novembrī Krustpils Kultūras namā "Sinfonietta Rīga" mūziķi atskaņos Jozefa Haidna, Erki Svena Tīra, Emīla Dārziņa un Pētera Plakiža mūziku. Koncertprogrammā piedalās klarnetists Ints Dālderis. Pie orķestra diriģenta pults Normunds Šnē.

"Augstākā mērā niansēti un virtuozi" – tā par latviešu akordeonistes Ksenijas Sidorovas māksliniecisko izcilību lasāms vadošajā britu recenziju platformā "The Arts Desk". Ksenijas Sidorovas repertuāra muzikāli stilistiskā amplitūda ir plaša un daudzveidīga – no tradicionālās mūzikas un džeza līdz akadēmiskajam repertuāram. Virtuozā mūziķe uzstājusies kopā ar Latvijas un Eiropas orķestriem, piedalījusies festivālos Francijā, Šveicē, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citur, turpinot iekarot aizvien jaunas skatuves un klausītāju sirdis visā pasaulē.

Ksenijas Sidorovas skatuves partneru vidū minami ģitārists Milošs Karadagličs, tenori Huans Djego Floress un Džozefs Kalleja, vijolnieki Nikola Benedeti un Tomass Gulds. Īpašs sadarbības projekts latviešu akordeonisti saista ar virtuozo izraēliešu mandolīnistu Avi Avitalu. Kopā ar perkusionistu Itamaru Doari visus trīs vieno muzikāls projekts "Between Worlds", kura ietvaros mūziķi ir snieguši koncertus Londonas "Shakespeare's Globe" teātrī, Vācijā, ASV. Ksenija Sidorova ir bijusi starp tiem māksliniekiem, kas izpelnījušies šarmantā franču - meksikāņu tenora Rolando Vilazons ielūgumu uz viņa vadīto šovu "Stars von Morgen" Eiropas Kultūras televīzijā "Arte".

Ksenija Sidorova ir kāpusi uz Londonas Vigmora zāles un Londonas Karaliskā Alberta zāles skatuves. 2012. gada Ksenija Sidorova kļuva par pirmo Brina Terfela fonda godalgas ieguvēju, kā arī "Lielās mūzikas balvas 2012" laureāti kategorijā "Par izcilu sniegumu".