Viņa un ģitāra ir nedalāms vienums. Viņa Latvijā aizsāka folkmūzikas kustību, iedzīvināja sabiedrības apziņā Imanta Kalniņa mūziku un kalpoja par vienu no dziesmotās revolūcijas iedvesmotājām. Viņas vārds arvien ir dzīvs, jo to tautās nes viņas radošie un garīgie sekotāji – Austrasbērni. Viņa ir izdaudzinātā dziesminiece Austra Pumpure, kurai šodien, 26. novembrī, apritētu 90 gadu.
"Melodijas, kas noglāsta dzirdi, vārdi, ar kuriem varētu lepoties jebkurš dzejnieks. Ja mēs runājam par tradīciju kopšanu, tad es nezinu spilgtāku piemēru par Austru Pumpuri. Arī cittautu dziesmās, laikmetīgās ziņģēs, dažreiz un dažviet, kad paši prasās, kad pieprasa klausītāji, izpaužas dziedātājas artiskums, tas īpašais pasniegšanas veids, ar ko paņem Austra," grāmatas "Austra Pumpure, mana un tava" ievadā raksta dzejnieks Olafs Gūtmanis.
Austra Pumpure dzimusi 1928. gada 26. novembrī Dunikas pagasta "Aniķos", Miķeļa un Annas Pumpuru ģimenē, savukārt 1931. gadā viņi pārcēlās uz Annas vecāku "Ūdeņu" mājām Rucavas pusē. Tā kā Austra bija vecākā no visiem brāļiem un māsām (viņai bija divi brāļi – Alfrēds un Valdis, māsa Alvīna), jau no agras bērnības viņa iemācījās patstāvību, atbildību un rūpes par citiem, savukārt no septiņu gadu vecuma skolasnaudu pelnīja pati, dodoties ganos pie saimnieka. Rezultātā viņa jau mazotnē prata gan govis slaukt un dziju vērpt, gan darīt citus mājas darbus, kas parasti ir pieaugušo rūpals.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!