Ik katru gadu decembrī viena no visvairāk atskaņotām dziesmām ir "White Christmas". Šis gads ir īpašs ar to, ka tās autoram – komponistam Ērvingam Berlinam (Irving Berlin, 1888 – 1989), kas nodzīvoja 101 gadu garu mūžu, tiek svinēta 130 gadu jubileja. Berlins dzimis Baltkrievijas ebreju ģimenē, bet jau piecu gadu vecumā ar vecākiem pārcēlies uz dzīvi Amerikā. Rakstījis mūziku Brodvejas mūzikliem un Holivudas filmām. Dziesma "White Christmas" 1942. gadā apbalvota ar "Oskaru" par labāko dziesmu, bet mūsdienās iekļauta Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā pārdotākais singls mūzikas vēsturē.
Koncertā "Ziemassvētku rapsodija" skanēs arī tādas Berlina dziesmas, kā "Top Hat, White Tie and Tails", "Putti'n On the Ritz", kā arī populāras Džordža Geršvina vokālās kompozīcijas dziedātājas Evilenas Protektores sniegumā.
Koncerta pirmās daļas programmā būs divi Džordža Geršvina (George Gershwin, 1888 – 1989) skaņdarbi: "Amerikānis Parīzē" un "Rapsodija blūza stilā" klavierēm ar orķestri Andreja Osokina un Orķestra "Rīga" sniegumā.
"Rapsodiju blūza stilā" (Rhapsody in Blue) Geršvins sacerēja 1924. gadā un tās ceļi pasaules koncertzālēs ir bijuši spoži. Oriģinālais Geršvina skaņdarbs ir sacerēts solo klavierēm ar otro klavieru pavadījumu. Aranžētājs Ferde Grofe izveidoja pavadījuma versiju tieši Pola Vaitmena džeza orķestrim, tas ir aptuveni desmit mūziķiem, kuri pirmatskaņoja "Rapsodiju blūza stilā" ar paša Dž. Geršvina klavieru solo. Tikai 1942. gadā radās šobrīd populārā redakcija ar simfoniskā orķestra pavadījumu. Savukārt 1998. gadā amerikāņu komponists un diriģents Donalds Hansbergers izveidoja aranžējumu klavierēm un nelielam pūtēju orķestrim, ņemot par pamatu pirmo - 1924. gada instrumentāciju. Hansbergeram ir izdevies izcelt daudzas interesantas džeza nianses un tembrus, kuri ir izzuduši skaņdarba simfoniskajā versijā.
Dažus gadus pēc Rapsodijas sacerētā simfoniskā poēma "Amerikānis Parīzē" (An American in Paris), kurai raksturīga franciska atmosfēra, un ietekmes meklējamas gan džeza mūzikā, gan franču impresionismā. To var uzskatīt par zināmā mērā autobiogrāfisku skaņdarbu, jo Geršvinam bija iespēja 1926. gadā skoloties Parīzē pie Morisa Ravēla un Nadjas Bulanžē. Parīzes ielu skaņas mūzikā ilustratīvi atveido īstas taksometru taurītes, kuras skaņdarba pirmatskaņojumam Ņujorkā pats Geršvins esot pārvedis no Francijas, bet kuras arī mūsdienās tiek izmantotas skaņdarba "Amerikānis Parīzē" atskaņojumos visā pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
