Oriģinālā "Nokia tune" melodija ir vienlaikus gan kaitinoša, gan uzdzen nostalģiju pēc deviņdesmitajiem, un, to izdzirdot, šķiet, nevienam nav jautājumu, kas tas ir. Taču – no kurienes tā nāk, un kas ir tās autors?
"Nokia tune" ir muzikāla frāze, kas ņemta no spāņu komponista Fransisko Taregas (Francisco Tárrega) 1902. gadā solo ģitārai radīta skaņdarba "Gran Vals". Tarega bija romantisma perioda komponists un ģitārists, un nereti tiek dēvēts par klasiskās ģitāras tēvu.
Bērnībā Tarega aizbēga no auklītes, iegāzās apūdeņošanas kanālā un ievainoja acis, tāpēc viņa tēvs, baidoties, ka dēls varētu pilnībā zaudēt redzi, nolēma dēlu sūtīt apgūt mūziku, lai viņš varētu nopelnīt sev iztiku pat tad, ja kļūtu akls. Abi Taregas pirmie skolotāji – Eugēnijs Ruizs (Eugeni Ruiz) un Manuels Gonzalezs (Manuel González) – bija akli.
10 gadu vecumā viņš pamanījās aizbēgt no mājām un mēģināja uzsākt mūziķa karjeru, spēlējot Barselonas kafejnīcās un restorānos. Tiesa, visai drīz viņam sadzina pēdas un aizveda atpakaļ pie tēva, kurš dēla muzikālajā izglītībā ieguldījis daudz līdzekļu.
Pēc trim gadiem – 1865. gadā – viņš aizbēga atkal, šoreiz uz Valensiju, kur viņš pievienojās čigānu bandai. Tēvs dēlu sameklēja un nogādāja mājās, bet Tarega atkal aizbēga. Jau pusaugu vecumā viņš bija lietpratējs gan klavierspēlē, gan ģitārspēlē. Kādu laiku Tarega iztiku pelnīja spēlējot dažādos pasākumos kopā ar citiem mūziķiem, taču viņš nolēma atgriezties mājās, lai palīdzētu ģimenei.
1874. gadā Tarega ar bagāta uzņēmēja Antonio Kanesas (Antonio Canesa) stipendiju uzsāka studijas Madrides konservatorijā, kur kompozīcijas pasniedzējs Emilio Arieta (Emilio Arrieta) viņu pārliecināja fokusēties uz ģitārspēli un atmest domu par pianista karjeru.
19. gadsimta septiņdesmitajos gados Tarega pasniedza ģitārspēli un regulāri koncertēja, apbraukājot visu Spāniju un izpelnoties plašu atzinību. Tad viņš arīdzan sāka komponēt savus pirmos ģitārai paredzētos skaņdarbus.
Lai arī "Nokia tune" izcelsme tiek saistīta ar Taregas vārdu, taču jāmin arīdzan viņa iedvesmas avots, proti, Frederika Šopēna "Grande Valse", kuru noklausījies, Tarega pēc 70 gadiem radīja pats savu versiju.
Savukārt somu telekomunikāciju milzis "Nokia" šo melodiju izvēlējās deviņdesmito gadu sākumā. Ļoti svarīgs aspekts šīs melodijas izvēlē bija fakts, ka nepastāvēja nekādu autortiesību ierobežojumu, jo komponists bija miris vairāk nekā 70 gadu.
Pirmo reizi angļu mūziķa Tomasa Dolbija (Thomas Dolby) apdarē šī melodija izskanēja Nokia 1011 modeļa reklāmā 1992. gadā. Pēc septiņiem gadiem to pārdēvēja par "Nokia tune", un īsā laikā tā kļuva par zīmola "seju".
Laika gaitā šī ikoniskā melodija no monofoniska zvana transformējās vispirms par reālu klavierversiju 2004. gadā, bet 2008. gadā – par paplašinātu ģitārversiju. 2011. gadā "Nokia" pirmo reizi izsludināja konkursu, lai atrastu jaunu versiju klasiskajai zvanu melodijai, un 2012. gada tālruņos jau bija pieejama itāļu dīdžeja radītā "Nokia tune" dabstepa versija.
"Nokia" ziedu laikos šī ikoniskā melodija dienas laikā visā pasaulē izskanējusi 1,8 miljardus reižu – aptuveni 20 tūkstošu reižu sekundē.