Pirmdien, 7. janvārī, dienā, kad Pareizticīgā baznīca svin Kristus dzimšanas svētkus, Dzintaru koncertzālē notiks "Ziemassvētku festivāla" noslēguma koncerts "Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi", kurā Latvijas Radio koris pareizticīgās baznīcas tēva Vasīlija un diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā atskaņos Pētera Čaikovska pārlaicīgo skaņdarbu "Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija", portālu "Delfi" informē koncertzāles pārstāvis Mārtiņš Pučka.
Viens no trim Vispasaules Svētītājiem – Konstantinopoles arhibīskaps Jānis Zeltamute – pasaulē nācis Antiohijā ap 347. gadu kara virsnieka ģimenē. Jaunieti gaidīja spīdoša karjera, bet viņš izvēlējās iet mūka ceļu. Savos sprediķos viņš parādīja izcilas zināšanas teoloģijā, cilvēkmīlestību, spējas psiholoģijā un vienlaikus lielu daiļrunību. Šā iemesla dēļ viņu iesauca par Zeltamuti. Viņa runām Austrumu baznīcā bija līdzīga nozīme kā Svētajam Augustīnam Rietumos. Jānis Zeltamute radījis mūsdienās pazīstamo un pareizticīgajā baznīcā izmantoto liturģijas formu. Dievišķā liturģija ir galvenais pareizticīgās baznīcas dievkalpojums, kurā piemin visu Jēzus dzīvi: piedzimšanu, Viņa mācību, ciešanas, nāvi, augšāmcelšanos un debesbraukšanu. Lai gan daudzi krievu komponisti savā daiļradē pievērsušies šīs liturģijas komponēšanai, klausītājiem pazīstamākā un iemīļotākā ir Sergeja Rahmaņinova un Pētera Čaikovska komponētā "Jāņa Zeltamutes liturģija".
Pēterim Čaikovskim pieder pirmais pilnīgi vienotais šīs liturģijas īstenojums mūzikā. Vēstulē Nadeždai fon Mekai (Nadezhda von Meck) komponists rakstījis: "Baznīcai piemīt tāda poētiskā burvība. Es bieži apmeklēju dievkalpojumus un uzskatu Jāņa Zeltamutes liturģiju par vienu no dižākajiem mākslas darbiem. Ja uzmanīgi sekojam mūsu pareizticīgās baznīcas dievkalpojumam, nav iespējams palikt neaizkustinātam. Tas nav nekāds pārsteigums, ka esmu nolēmis to komponēt!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
