Dmitri Shostakovich
Foto: Vida Press
25. janvārī Lielajā ģildē LNSO un Andra Pogas lasījumā skanēs Dmitrija Šostakoviča (1906–1975) mūzika, kas tapusi 20. gadsimta 30. gados, – Koncerts klavierēm, trompetei, stīginstrumentiem un Ceturtā simfonija. Šim ievērojamam simfoniķim ir plašs apbrīnotāju pulks, analītiski vērotāji, skeptiķi, bet visvairāk ir to, kas dzirdējuši vai nu tikai mazu, mazu kaut ko, vai vispār neko.

Dmitriju Šostakoviču sauc par 20. gadsimta muzikālo barometru. Zināms pamats šādam salīdzinājumam ir, protams, ne jau globāli, un tomēr – notikumi Padomju Savienībā bija saistīti ar notikumiem visā pasaulē. Saskaņā ar ģimenes tradīciju, Šostakoviči bija samērā labvēlīgi noskaņoti pret 1917. gada revolūcijas pirmo posmu, taču īsti nespēja būt mierā ar oktobra notikumiem. Pēc revolūcijas ir jaunas valsts celsme, krievu avangarda un futūrisma vilnis, Staļina represiju laiks, Otrais pasaules karš, antiformālisma kampaņa, Hruščova atkusnis, atkušņa sasaldēšana un Brežņeva laika stagnācija. Šostakovičs ir visu šo procesu liecinieks, un kā daždien pārjūtīgs cilvēks viņš kaut kādā mērā ievij laikmeta ritējumu savā mūzikā.

Lielās Bailes

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!