Klasiskās nevainības zaudēšana Nr. 13. LNSO satiek jaunu klausītāju – Igoru Šelegovski
Foto: Publicitātes foto
29. janvāra vakars Lielajā ģildē ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu "Šostakovičs – jokdaris un vizionārs" varētu būt no tiem dažiem, kas atmiņā turēsies vēl ilgu laiku. Ne vien tāpēc, ka vērienīgā Ceturtā simfonija uz skatuves pulcēja šai telpai teju vai maksimāli iespējamo 104 mūziķu orķestra sastāvu, bet arī tāpēc, ka tā kopā ar vakara ievaddaļā izskanējušo Koncertu klavierēm, trompetei un stīginstrumentiem bija rets un ļoti vērtīgs atgādinājums par Dmitrija Šostakoviča mūzikas blīvumu un emocionālo piesātinātību arī rūdītiem klausītājiem. Ar Nacionālā teātra jauno aktieri un filmas "Homo novus" zvaigzni Igoru Šelegovski pēc koncerta pirmās daļas īsos vārdos un bez diktofona vienojāmies, ka bulgāru pianistes Plamenas Mangovas un LNSO vadošā trompetista Jāņa Porieša solo bija ne vien skanisks, bet arī aktierisks numurs, bet uzreiz pēc koncerta riskējām apzināt šīs ļoti intensīvās pieredzes pašus pirmos nospiedumus.

Kā tev padodas pacietīga klausīšanās?

Pacietība man ir. Ja ir, ko dzirdēt, tad varu visu dienu, visu vakaru nosēdēt, lai klausītos. Bet tas ir ļoti atkarīgs no tā, ko spēlē.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestrisDmitrijs ŠostakovičsIgors Šelegovskis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit