Latvijā skanēs Vāgnera 'Tristans un Izolde' skaistākās lappuses

Pie diriģenta pults stāsies LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga; solisti būs pasaules mērogā ievērojami Vāgnera mūzikas dziedātāji zviedru soprāns Irēne Teorina (Izolde), amerikāņu tenors Korbijs Velčs (Tristans), zviedru mecosoprāns Martina Dike (Brangēna) un latviešu basbaritons Egils Siliņš (Marks). Melota lomā – Latvijas šā brīža spožākais tenors Mihails Čuļpajevs.

Kā raksta LNSO pārstāvji, Rihards Vāgners Latvijā vienmēr ticis augstu vērtēts, jo divus savas dzīves gadus (no 1837. līdz 1839. gadam) dzīvojis Rīgā, strādājot par Pilsētas teātra galveno diriģentu. LNSO galvenajam diriģentam Andrim Pogam jau ilgāku laiku bijusi vēlme koncerta realizēt "Tristana un Izoldes" stāstu.

"Uzskatu šo par vienu no izcilākajiem sasniegumiem 19. gadsimta operas žanrā – ar revolucionāru, tolaik vietām pat ekstrēmu muzikālo izteiksmi. Tā ir opera ar spēcīgu ne tikai saturisko, bet arī muzikālo naratīvu – viennozīmīgi sarakstīta "par agru" savam laikam. Mūzika, kas fascinē, ietekmē un nenoveco," saka Andris Poga.

Koncertā uzstāsies zviedru dziedātāja Irēna Teorina, kura ir viena no spožākajām dramatiskā soprāna īpašniecēm mūslaiku operpasaulē. Spēcīgās balss, izteiksmīgās un harismātiskās muzikalitātes dēļ viņu uzskata par vācu operdrāmas tradīcijas turpinātāju. Neskatoties uz to, ka muzikālo karjeru dziedātāja sāka tikai 33 gadu vecumā, jau otrajā studiju gadā viņa noslēdza līgumu ar Gēteborgas operu.

Tāpat uz skatuves kāps Latvijas klausītājiem jau zināmā zviedru soliste Martina Dike, kuras balss ir skanējusi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Vāgnera operu "Tannheizers", "Reinas zelts", un "Valkīra" iestudējumos.

Koncertiestudējumā piedalīsies arī amerikāņu tenors Korbijs Velčs, kas meistarīgi spēj pielāgoties gan liriskā, gan dramatiskā tenora lomām. Viņa radošā karjera aptver ne tikai operas žanru, bet arī dažādu stilu oratorijas, mesas un simfonijas, ļaujot uzstāties uz pasaulslavenām skatuvēm. Korbijs Velčs ar LNSO uzstājies festivālā "LNSO vasarnīca 2015", dziedot Loengrīnu.

Arī latviešu dziedātājs Egils Siliņš ir viens no pasaulē pieprasītākajiem Vāgnera mūzikas interpretiem – viņš dzied Baireitas festivālā, Eiropas un ASV vadošajos opernamos un arī Āzijas labākajos teātros un koncertzālēs. Mihails Čuļpajevs ir viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem, viņš piedalās arī LNOB šīssezonas jauniestudējumā – Vāgnera operā "Klīstošais holandietis".

Andris Poga: "Izturība un garās distances ir pirmais, kas nāk prātā, domājot par kvalitātēm, kas nepieciešamas Vāgnera mūzikas dziedātājam. Protams, arī atbilstoši balss parametri un drosme cīnīties pret nemitīgu orķestra instrumentu pārspēku. Personiski es dodu priekšroku spožām un apjomīgām balsīm, taču ir absolūti nepieciešama skaidri jūtama muzikālās inteliģences klātbūtne."
Speciāli šim koncertiestudējumam LNSO gatavo titrus, lai klausītājiem būtu iespēja sekot līdzi notikumiem un Vāgnera filozofiskajai domai.

Viena no Riharda Vāgnera slavenākajām operām "Tristans un Izolde" tika sacerēta laikā no 1856. līdz 1865. gadam, kad tā piedzīvoja savu pirmizrādi Minhenes Karaliskajā galma un Nacionālajā teātrī. Vāgnera operas pamatā ir paša komponista veidots librets, kas balstās uz, iespējams, 12. gs. pirmoreiz literāri fiksētās ķeltu leģendas par Tristanu un Izoldi, kuru mīla uzplaukst angļu un īru naida laikā. Īru princesei Izoldei jāprec Anglijas karalis, kuram kalpo Tristans. Mīlošajiem nu jāizdara grūta izvēle – palikt kopā vai upurēt mīlestību Anglijas mieram un nākotnei.

Komponēšanas laikā Vāgneram bijuši vairāki iedvesmas avoti: Lista dziesma "Loreleja", Berlioza "Romeo un Džuljeta", ko Vāgners vērtēja ļoti augstu un no kuras guva iedvesmu slavenās "Izoldes mīlasnāves" motīvam, kā arī Hansa fon Bīlova orķestra fantāzija "Nirvāna", ko Vāgners studēja ap 1854. gadu – tātad laikā, kad sāka rosīties domas par "Tristana radīšanu". Operu "Tristans un Izolde" uzskata par jaunu sākumu Vāgnera dzīvē un operas vēsturē kopumā. Šajā Vāgnera operā dominē nevis sižets, kā tas pieņemts operas žanrā, bet refleksija par cilvēka esību. Vērts arī atcerēties, ka "Tristana un Izoldes" tapšanas laikā ar Artura Šopenhauera idejām pārņemtais Vāgners bija neprātīgi iemīlējies sava labdara un kvēla atbalstītāja Oto Vēzendonka dzīvesbiedrē Matildē, un arī šis, tāpat kā Tristana un Izoldes mīlasstāsts, bija vairāk ar ilgošanos, nekā ar piepildījumu saistīts.

"Ārējai pasaulei nav nozīmes, svarīgas ir tikai garīgās un (meta)fiziskās saites, kas sien divus mīlētājus. Kāds skatās uz to kā uz bezcerīgu destrukciju, cits atzīs par dziļu un aizkustinošu," raksta Stīvens Moss (The Guardian).

Latvijā operas "Tristans un Izolde" pilniestudējums notika 1921. gadā Teodora Reitera vadībā, titullomas dziedāja Rūdolfs Bērziņš un Olga Pļavniece. Simfoniskajās programmās skanējis Ievads un "Izoldes mīlasnāve", savukārt 1989. gadā iestudēta horeogrāfes Janīnas Pankrates baleta viencēliens ar Vāgnera operas "Tristans un Izolde" mūziku.

1. marta koncertā būs dzirdama arī Žana Sibēliusa Septītā simfonija, kas tiek uzskatīta par somu komponista radošās dzīves vainagojumu. Simfonija sacerēta 1924. gadā, un tas ir viens no komponista pēdējiem darbiem. Runājot par Sibēliusa Septīto simfoniju, nevar nepieminēt arī Piekto, Sesto simfoniju un skaņdarbu "Tapiola" – šie tiek uzskatīti par cieši saistītiem opusiem, jo visos šajos darbos tiek saskatītas vīzijas par neredzamajiem, bet neapšaubāmi klātesošajiem ziemeļu mežu gariem. Sibēliusa saikni ar Vāgneru šīvakara programmā veidojam, atsaucoties uz diriģentu Seržu Kusevicki, kurš norāda uz Septītās simfonijas galējo atkailinātību un neapstrīdamo apgarotību, saucot to par "somu "Parsifālu"".

Pirms koncerta, pulksten 18.18, norisināsies "Pirmskoncerta sarunas", kurās mūzikas vēsturnieks un Vāgnera daiļrades pazinējs Mikus Čeže ar Orestu Silabriedi diskutēs par mīlestības šķautni Riharda Vāgnera dzīvē un daiļradē.