Piektdien, 12. aprīlī, "Arēnā Rīga" izskanēs par klasiskās mūzikas huligāniem dēvētās apvienības "Dagamba" lielkoncerts, kas solās būt vērienīgākais, kādu grupa Latvijā līdz šim jelkad sniegusi. Tajā viņi prezentēs savu jaunāko koncertprogrammu "Dagamba feat Tchaikovsky", kuras albums – piektais pēc kārtas – nāca klajā marta izskaņā.
Šī nebūt nav pirmā reize, kad "Dagamba", kuras sastāvā ir tās dibinātājs, komponists un čellists Valters Pūce, čellists Antons Trocjuks, pianists un komponists Dainis Tenis, bundzinieks Artūrs Jermaks un perkusionists un vokālists Hamidreza Rahbalarams, "rotaļājas" ar klasiskās mūzikas korifejiem. Iepriekš viņu skaņdarbos jaunu veidolu ieguvuši Mocarts, Bahs, Hendelis, Vivaldi un Prokofjevs, bet iepriekšējā koncertprogramma – "#LudwigVanRammstein" –, kurā viņi apvienoja Bēthovena šķietami svēto un neaizskaramo klasiku ar "Rammstein" industriālo metālu, izpelnījās pašu ramšteiniešu atzinību. Turklāt gana zīmīgi, ka gan "Rammstein" albumu, kas nāks klajā 17. maijā, gan pēdējos divus "Dagambas" albumus ir māsterējis viens un tas pats cilvēks – Svante Forsbeks.
Kamēr sapnis par kopīgu muzicēšanu uz vienas skatuves ar vācu slavenākajiem muzikālajiem huligāniem (kuri šovasar viesosies arī Latvijā) arvien vēl ir sapnis, sarunājos ar "Dagambas" līderi Valteru Pūci par to, ko varam gaidīt no piektdienas koncerta, radošajām būšanām un nebūšanām, kā arī par vilkiem, kuri nevar būt suņi, un otrādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
