Šajā skaņdarbā tradicionālo mesas daļu vietā Brāmss izvēlējās vairākus Bībeles fragmentus no Lutera Bībeles viņa dzimtajā vācu valodā. Uzsvars likts uz dzīves pārejošo raksturu, to, kā atrast cerību neskatoties uz to, ka mūsu dienas ir skaitītas. Rekviēms guva tūlītējus panākumus uzreiz pēc tā pirmatskaņojuma 1868. gadā, kad Brāmss tika pamanīts un kļuva par savas paaudzes vadošo komponistu.
Vācu rekviēms pazīstams kā monumentāls skaņdarbs korim un orķestrim, bet komponists aranžējis kompozīciju arī klavierēm četrrocīgi. Koncertā būs dzirdama jauna aranžija Brāmsa versijai, ko veidojis Filips Molls (Phillip Moll), kura pirmatskaņojums ar Berlīnes Radio kori (Rundfunkchor Berlin) notika 2016. gadā. Ar tikai diviem pianistiem, diviem solistiem un kamerkori tā ļauj Brāmsa fantastiskajam darbam ar kora balsīm patiesi izcelties ar precīzo un eleganto skanējumu.