Lielajā Piektdienā Dzintaros skanēs Dvoržāka 'Stabat Mater'

Čehu nacionālā romantisma spožākā pārstāvja Antonīna Dvoržāka (1841–1904) kantāte "Stabat Mater" ir pirmais lielais komponista garīgās mūzikas opuss un pirmais lielākais reliģiska satura darbs čehu mūzikā vispār. "Stabat Mater" ir ciešanu stāsts, kurā Svētā Jaunava Marija izdzīvo sava dēla Jēzus Kristus nāvi pie krusta. Pēc meitas nāves 1875. gadā komponists uzrakstīja "Stabat Mater" pirmo versiju korim, solistiem un ērģelēm. Divus gadus pēc tam mūžībā devās vēl divi viņa bērni, un Dvoržāks vēlreiz atgriezās pie atstātā manuskripta, to pilnībā instrumentējot orķestrim. "Stabat Mater" komponists izmantojis iezīmes no simfoniskas poēmas, vācu baroka oratorijas un itāļu operas. Dziļā apgarotība, bet reizē atturīgā emocionalitāte rosina domāt par Brāmsa ietekmi – Dvoržāks ļoti augstu vērtēja viņa mūziku un daudz no tās mācījās. Lai gan "Stabat Mater" satura centrā ir nāves klātbūtne un sāpju pārdzīvojums, Dvoržāks šo ciešanu ceļu mūzikā atspoguļojis mierinošā tvērumā ar cerības gaismu. Kā meditācija par zaudējumu un ticību, kas rakstīta no tīras sirds.

Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" 76 gadu pastāvēšanas laikā kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Eiropas koriem, kuru savās koncertprogrammās vēlas redzēt izcili diriģenti un orķestri no visas pasaules. Koris uzstājies tādās prestižās pasaules koncertzālēs kā Elbas filharmonija, Amsterdamas "Concertgebow", Lucernas Kultūras un kongresu centrs, Montrē Igora Stravinska koncertzāle, Minhenes "Gasteig", Maskavas Pētera Čaikovska koncertzāle, Sanktpēterburgas filharmonija, Linkolna centrs Ņujorkā un daudzās citās.