Sarunas bezvārdu līmenī. Gaņeļina, Paškeviča, Gotesmana albuma apskats

Drosmes pamatā ir nekautrīga vēlme iepriecināt melomānus un pierādīt plašākām tautas masām, ka mūzika ir dažāda un ne vienmēr tas, ko uzreiz nesaproti, ir slikts. Uz avangarda džeza ierakstu "Variations", ko ar pirmo piegājienu tapinājuši tādi meistari kā pianists Vjačeslavs Gaņeļins, saksofonists Deniss Paškevičs un sitaminstrumentālists Arkādijs Gotesmans, šī prātula attiecas vistiešākajā veidā.

Četras variācijas nav pavirša klausītāja ausij ērtas, bet spēj aizvest izplatījumā, ja tām gluži vienkārši ļaujas. Turklāt Krievijā dzimušā lietuviešu-izraēliešu vecmeistara Gaņeļina rokraksts joprojām ir tas pats – viņš piedāvā brīžiem pat itin melodisku ceļu, pa kuru domubiedriem sekot. Šis nav izteikts frīdžezs. Šeit katrai no četrām albuma daļām ir sava izteikta noskaņa un ievirziens.
Acīmredzami iepriekš mūziķu starpā variācijas izrunātas, bet tāpat tiek brīvi improvizēts. Jau klātesot par vēsturisku uzskatāmajā koncertā, gaisā bija jūtama tā aizrautība un reizē satraukums, kādu mūziķi tik īpašos gadījumos izjūt. Apziņa, ka nekāda otrā un trešā piegājiena konkrētajam, uz vietas topošajam skaņdarbam nebūs, noteikti nav no vieglākajām, taču vienlaikus tieši tā dod to māksliniecisko adrenalīnu, kādu citādi diez vai izjutīsi.

Šī sajūta nav zudusi arī smalki veiktajā ierakstā, kas tapis studijas lentēs un tālāk aizceļojis līdz joprojām aktuālajam vinila formātam. Pirmā variācija ir Gaņeļina vadīts ievads, kurā viņš neskopojas nedz ar flīģeļa, nedz elektronisko instrumentu variācijām, pamazām novedot skaņdarbu līdz apokaliptiskai katarsei un liekot arvien agresīvāk pieslēgties kā Paškevičam, tā Gotesmanam. Būtībā jau ar šīm 20 minūtēm pietiek, lai gana precīzi raksturotu to, kas ir jauntapušais trio GPG.
Šādu saīsinājumu Gaņeļina gadījumā ir pat interesanti lietot, jo padomju laiku avangarda cienītājiem nebija svešs burtu salikums GTČ, kas apzīmēja leģendāro Gaņeļina un divu Vladimiru – bundzinieka Tarasova un saksofonista Čekasina – trio. PSRS brīvā džeza celmlaužus, kuri vēl astoņdesmitajos gados patīkami šokēja publiku pat ASV tūrē. Trio tik labi izjuta viens otru, ka sapratās no pusnots, kas šāda veida mūzikā ir neizbēgami svarīgi.

GPG ir patīkams šīs sajūtas turpinājums, lai arī ar gana iespaidīgu laika atstarpi. Protams, Gaņeļins tikmēr nav sēdējis, rokas klēpī salicis, bet piedalījies vēl neskaitāmos citos muzikālos projektos. Tāpat savu gana raibo ceļu mūzikā nogājis gan mūsu pašu saksofonists un flautists Paškevičs, gan Ukrainā dzimušais lietuviešu-izraēliešu bundzinieks un perkusionists Gotesmans, kas arī ļauj šiem trijiem džeza un tā dažādo novirzienu profesionāļiem satikties un bez vārdiem aprunāties klausītāju klātbūtnē.

Otrā un garākā variācija jau ir labi ieskrējies un vairāk izteikts frīdžezs, kurā daudz drosmīgāk pieslēdzas Denisa tenorsaksofons, brīžiem radot pat ļoti džezīgu sajūtu. Šajā skaņdarbā jūtams mūziķu kopējais "grūvs", bez kura šī sadaļa gluži vienkārši nedarbotos. Visticamāk, līdzīgi kā visas pārējās.

Trešā vairāk ir tieši Gotesmana sadaļa. Tās otrajā pusē sitamajiem instrumentiem atvēlēta liela loma, lai arī variācija iesākas ar ļoti nesteidzīgu un patumšu Gaņeļiņa vadītu ievadu. Noslēdzas albums ar melodiskāku variāciju, kas arīdzan ir izteikts vecmeistara rokraksts. Kad klausītājs ticis cauri dažādiem cēlumiem, kritumiem un negaidītiem pārsteigumiem, balvā ausu atpūtai tiek piedāvāta krietni vieglāk uztverama kompozīcija, kas rada pozitīvu un pat saulainu pēcgaršu.
Tepat Rīgas centrā tapis muzikālā avangarda meistardarbs, kas paliks vēsturē kā eleganti noformēts dubultvinils, par kura iegūšanu savā īpašumā pēc gadiem divdesmit kolekcionāri varēs "frīdžeziski" izkauties. No "Jersika Records" savukārt jau pavisam drīz gaidām krietni demokrātiskāku elektriskā "fusion" džeza apvienības "Grupa Lupa" debijas albumu un, protams, vēl citus pārsteigumus.