10. jūnijā VEF Kultūras pilī par godu VEF simtgadei uzstāsies Gidona Krēmera vadītais orķerstris "Kremerata Baltica", portālu "Delfi" informēja pils sabiedrisko attiecību speciāliste Aleksandra Line.
Šogad Valsts Elektrotehniskā fabrika svin simtgadi, un tai par godu VEF Kultūras pilī 10. jūnijā koncertēs "Kremerata Baltica" un Gidons Krēmers koncertā "Buena Riga. Tango". Orķestris, kas koncertējis vairāk kā 50 valstīs Āzijā, Austrālijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Eiropā, atskaņos Georga Pelēča, Astora Pjacollas, Artura Maskata un Pēra – Arne Glorvigena skaņdarbus.
Šīs programmas ideja, kā stāsta rīkotāji, Gidonam Krēmeram tapusi ilgu gadu gaitā, strādājot pie Astora Pjacollas darbu adaptēšanas klasiskās mūzikas koncertiem dažādās auditorijās.
"Pamazām tango ir kļuvis par laikmeta zīmi Eiropas kultūrai, kas radusies no 20. gadsimta žanriskām pārvērtībām klasiskajā koncertmūzikas ainā. Šajā strāvā iekļāvusies arī latviešu mūzika, un pirmais, kurš to parādīja savos darbos, bija Georgs Pelēcis ar savu darbu “Astors Pjacolla, Oskars Stroks un es/Buena Riga," sacīja Line.
Savukārt kamerorķestra "Kremerata Baltica" direktore Ingrīda Zemzare stāsta: “Latvijā tango ir kā ziemeļnieka ilgas pēc saules. Tango skolotāji mēdz teikt, ka te deju partneri neskatās viens uz otru, bet gan tālumā. Jūrnieks eksotiskā krastā, dejodams ar vietējo daiļavu, gara acīm redz savu vecmāmiņu – aizjūras zemēs gaidošo, mūžīgo. Lielo māti. Dzīvību. Programmā šie abi darbi ir kā atslēga mūsu, ziemeļnieku, saasinātajai pasaules uztverei līdzās argentīnieša Astora Pjacollas hrestomātiskajiem sacerējumiem jaunās aranžijās, kur Gidona Krēmera un Kremerata Baltica partneris būs izcilais komponists un bandoneona virtuozs Pērs Arne Glorvigens – norvēģis, kurš pēc Oslo Mūzikas akadēmijas absolvēšanas devās uz Parīzi un Buenosairesu, lai studētu tango būtību. Tas saveda viņu kopā ar Gidonu Krēmeru ilgstošai partnerībai uz skatuves un ierakstos – kopīgi ir izdoti četri tvarti.”
1997. gadā leģendārais Austrijas Lokenhausas Kamermūzikas festivāls bija pirmais liecinieks mazai revolūcijai: labi pazīstamais, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers pasauli iepazīstināja ar pavisam jaunu orķestri – kamerorķestri "Kremerata Baltica", kā sastāvā ietilpa mūziķi no Baltijas valstīm: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Orķestris izdevis vairāk kā 25 CD ierakstus, 2002. gadā ieguvis "Grammy" balvu un ECHO balvu, bet 2009. gadā — "Praemium Imperiale" balvu jaunajiem māksliniekiem. Saņemtas vairākas prestižas godalgas. Ansambļa ieskaņoto Džordža Enesku un Mjačeslava Veinberga darbu ieraksti nominēti Grammy balvai, bet nesenais albums, kurā kopā ar pianisti Annu Vinnitskaju ieskaņoti Šostakoviča klavierkoncerti, ieguva ECHO Klassik 2016 balvu kategorijā Gada koncertieraksts (20./. mūzika).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
