Bauskā norisināsies piektais festivāls 'Zobens un Lemess'

Pirmajā dienā galvenajās lomās būs norvēģu vikingmetāla pārstāvji "Einherjer" un "Melechesh" no Izraēlas, kas šobrīd gan par mītnes zemi ir izvēlējušies Vāciju. Vēl uzstāsies lietuviešu "Gyvata", kā arī pašmāju grupas "Velnezers", "Preternatural" un "Druun". Cita starpā "Druun", kas savā skanējumā apvieno dūmmetāla un folkmūzikas elementus, lai arī ir jauns projekts, taču apvieno pieredzējušus mūziķus, kuri paspējuši sevi apliecināt apvienībās "Skyforger", "Protean", "Urskumug", "Heaven Grey", "Catalepsia", "Bez greznības", "Grindmaster Dead" un vēl vairākās citās.

Sestdien spēlēs "Promočiu Giesmes", "Pekla" un "Marga Muzika" (visas no Lietuvas), "Condescension" (Igaunija), "Ēnu kaleidoskops", "Green Novice", "Catalepsia" un "Frailty" (Latvija), "Månegarm" (Zviedrija). Īpašie viesi – pasaules mūzikas leģenda "Corvus Corax" no Vācijas, kas Latvijā uzstāsies pirmo reizi.

Sestdien paralēli notiekošajam uz lielās skatuves darbosies tā sauktais Senais ciems, kurā interesenti varēs vērot baltu karavīru viduslaiku cīņu paraugdemonstrējumus, līdzdarboties agrāko laiku amatu meistarklasēs un dzīvās arheoloģijas eksperimentos un sacensties, viduslaikus galda spēlēs. Tiem, kas vēlas piedalītie spēku spēlēs – lūgums pieteikt dalību Senajā ciemā (8. jūnijā no pulksten 10.00)

Sestdien pulksten 12.00 sāksies sutartīnu meistarklase lietuviešu dziedātājas Lauritas Peleniūtes vadībā. Tie ir seni, polifoniski tradicionāli dziedājumi, kam piemīt meditatīvs, rituāls spēks. Sutartīnes iekļautas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šīs dziesmas mēdz dēvēt par vēstulēm no pagātnes. Lai piedalītos, nav nepieciešama muzikāla sagatavotība vai lietuviešu valodas zināšanas. Laurita Peleniūte dzied un māca dziedāt vairāk nekā 15 gadus, ilgus gadus bijusi folkroka grupas "Žalvarinis" dalībniece, bet tagad uzstājas kopā ar pasaules mūzikas grupu "Marga muzika".

Arī šogad festivāla koncertprogramma aptvers dažādus žanrus, sākot no folkmūzikas līdz folkmetāla jaudīgākajām un smagākajām izpausmēm. Dažādībā ir arī vienojošais elements – mūziķu daiļradē raksturīgi saskares punkti ar etnisko mūziku, folkloru, mitoloģiju, vēsturi un/vai dabas izjūtu un tās izpausmēm šodienas interpretācijās. Faktiski runa ir par mūsdienu cilvēku, kas, interesējoties par pagātni un apjaušot saknes, cēloņsakarībās tiecas izprast šodienu.

Ziņa arī amatalus cienītājiem – būs pārstāvētas vairākas Latvijā iecienītas craft alus darītavas, kas bagātinās festivālos ierasto "Lager" tipa alus klāstu.

Turpinot pērn iedibināto praksi un cenšoties publisko pasākumu veidot iespējami videi draudzīgākā formātā, arī šogad festivāls nodrošinās daudzkārtlietojamās glāzes dzērieniem. Tāpat arī festivāla rīkotāji aicina ierasti lielisko publiku rūpēties par vidi un izdarīt gan atbildīgas izvēles, gan atbildīgi rīkoties.

Nakšņošana paredzēta telšu pilsētiņā, kas būs izvietota festivāla teritorijā. Pasākumā būs pieejami visi nepieciešamie pamatpakalpojumi, tostarp labierīcības, ēdināšana, dzērieni un medpunkts.

Biļetes uz festivālu nopērkamas internetā.

Īsumā par festivāla grupām

Piektdien festivālu atklās Lietuvas folkroka grupa "Gyvata" – tīrradņi, kas brīvdabas festivālā Latvijā uz skatuves kāps pirmo reizi. Grupas pirmsākumi meklējami 2009. gadā. Tās nosaukums izvēlēts no lietuviešu filozofa, rakstnieka, dzejnieka, mūziķa Vidūna (Vydūnas) darbiem, kuros uzsvērta valodas, kultūras un tradīciju nozīme. 2018. gadā grupa izdeva savu jaunāko albumu "Išvandravau".

Festivāla pirmajā dienā uzstāsies arī "Einherjer" no Norvēģijas. Grupa ir piederīga laikam, kad norvēģu ekstrēmais metāls sāka kļūt par kultūras eksportu, iedvesmojot un aizraujot tūkstošus. Grupa dibināta 1993.gadā un pēc dažu gadu pauzes tās darbība atjaunota 2004.gadā. Vārds "Einherjer" ir mūsdienu norvēģu versija par senislandiešu jeb seno ziemeļnieku valodas vārda nozīmi "Tie, kas cīnās vieni". Nostāstos Einherjar ir izcili cīnītāji, kurus pēc nāves kaujas laukā Valkīras nogādā Valhallā. Tajā karavīri dzīro un cīnās līdz Ragnarokam (Ragnarök - "dievu liktenis) - pēdējai dievu kaujai un pasaules bojāejai senskandināvu mitoloģijā. "Einherjer" izdevuši vairākus albumus, no kuriem "Av Oss, For Oss" tika nominēts Spellemannsprisen (norvēģu "Grammy" analogs) par labāko metālu albumu 2014.gadā. Pērn mūziķi izdeva "Norrøne Spor", turpinot muzikālo rokrakstu no agrīnajiem gadiem.

Grupa "Melechesh" (Black/Death/Middle Eastern Folk Metal) dibināta Jeruzalemē, taču šobrīd tās dalībnieki dzīvo Rietumeiropā. Grupa centusies izveidot tādu blekmetāla veidu, kas aptvertu plašas Tuvo Austrumu ietekmes un kas galvenokārt ir par asīriešiem, Senās Divupes jeb Mezopotāmijas un arī okultām tēmām (gan muzikāli, gan liriski). "Melechesh" iedibinājuši šī virziena nosaukumu "Mezopotāmijas metāls", uzskatot, ka šādi visprecīzāk var pieteikt konkrēto metālmūzikas strāvojumu. Dažreiz to dēvē arī par par austrumu metālu.

Sestdien vakarā uzstāsies "Månegarm" – viking / pagānmetāla grupa, kas 1995. gada beigās izveidota Zviedrijā. Nosaukums atvasināts no vilka vārda ziemeļu mitoloģijā Mánagarmr. Ar otro demo – "Ur Nattvindar" – "Månegarm" sevi bija atradis, un folkmetāls kļuva par tā pamatskaņu. Grupa ir viena no pirmajām, kas smagajā mūzikā sākusi izmantot tradicionālos instrumentus, piemēram, vijoli un flautu, kā arī sievietes vokālu. Līdzīgi kā pašmāju "Skyforger", "Månegarm" ir vieni no žanra pionieriem, kas sākuši deviņdesmitajos un joprojām pārliecinoši ir uz skatuves.

Festivālu noslēgs leģendārā grupa "Corvus Corax" (Vācija), kas pasaules mūzikas cienītājiem ir kā attiecīgā žanra kvalitātes un jaunrades celmlaužu zīmols. Šīs grupas uzstāšanās parasti izvēršas par notikumu.

"Corvus Corax" (medieval / celtic) dibināta 1989. gadā. Ritmi, senas melodijas, nepieradināta skaņa, ko rada lielizmēra bungas, pašdarinātas dūdas un citi instrumenti – tas viss kopā atdzīvina un uzbur cita laikmeta noskaņu. Ar savu ilggadējo darbu Berlīnes mūziķi ir veidojuši mūsu pašreizējo izpratni par viduslaiku mūziku. Viņu ietekme aptver plašu kultūrtelpu. Grupa koncertējusi daudzviet pasaulē, piemēram, visā Eiropā, ASV, Kanādā, Japānā, Ķīnā.

Grupas kontā ir daudzi albumi, aptverot plašu tēmu loku. Piemēram, ar mītisko "Mille Anni Passi Sunt" pieminēti senie dievi un leģendas, ar tādiem ierakstiem kā "Sverker" un "Gimlie" grupa pievērsusies ķeltu un Ziemeļvalstu tradīcijām un mūsdienīgi prezentējusi vikingu kultūru.

Tās mūzika izmantota arī filmās un datorspēlē "Dragon Age". 2005. gadā grupa uzsāka ambiciozu projektu "Cantus Buranus" - operu, izmantojot "Carmina Burana" manuskripta tekstus, pašiem komponējot mūziku un sadarbojoties ar simfonisko orķestri un kori.

Grupa apvieno seno mūziku ar mūsdienu fantāzijas elementiem, eksperimentējot ar dažādām skaņām un autentiskajiem instrumentiem. Nav svarīgi, vai mūziķi spēlē klubā, koncertzālē, bruņinieku turnīrā vai milzīgā brīvdabas saietā, piemēram, tūkstošiem metālistu lielākajā Eiropas smagās mūzika festivālā "Wacken Open Air" – "Corvus Corax" zina, kā radīt noskaņu un atvērt publiku.