"Viņi ko? Vēl spēlē?"
Tā bija visbiežākā reakcija uz manu paziņojumu 2018. gada vasarā, ka braukšu speciāli uz "Positivus", lai redzētu "The Prodigy".
Nav tik izsmalcinātā maisiņā kā "The Chemical Brothers"? Nav tik rēcīgi, kā "Fatboy Slim"? Toties viņus reiz zināja visa sasodītā pasaule. Viņi atrada eliksīru, kas ļauj bītam savērpties ar fūzētas gičas noskaņu (nevis ar pašu giču), un rezultātā joprojām ir vienīgie ar savu unikālo skanējumu.
Sāk kā multeņu repliku semplētāji, vienlaikus bauda reiva karaļu statusu un visbeidzot kļūst par visu laiku zināmāko elektronikas projektu.
1990. gadā jebkurš radikāls melomāns nedrīkstēja pat iedomāties par taustiņiem vai datoru sempliem. Pēc septiņiem gadiem visi smalkie rokenroleri gaidīja "The Prodigy" trešo plati. Daži diskrētāk, daži – drosmīgi zīmējoties.
Atceros, kā Ķīpsalas koncertā līdzās plikpaurainam bariņam treniņbikšu dejotāju "a la ripa" nosvērti šovu baudīja viens no labākajiem Latvijas džeza basistiem.
"The Prodigy" izdomāja un tad pierādīja, ka arī elektronikā var būt kārtīgi meinstrīma panki.
Bet tad notika TAS, proti, Kīta Flinta aiziešana. Kaut kā joprojām skumji, jo viņš bija visīstākais manas paaudzes elks.
Bija izcili. Visi kas bija Salacgrīvā, teica, ka bija izcili. Un bija jau arī. "The Prodigy" 20 gadus pēc savas kulminācijas bija 20 reizes labāki, nekā gaidīju.
Krenķis liels, jo bija vēl sakāmais. Gan uz skatuves, gan platē – 2018. gada rudens albums ir brīnišķīgs. Nopietni.
10. "No Good Start The Dance" (1994. "Music For The Jilted Generation")
Ar šo dziesmu sākās mans "The Prodigy". Pirmo reizi to dzirdēju (pauzīte) Radio Skonto Top20 1994. gada vasarā.
Otrās plates otrais singls. Vēl tikai iezīmējas taciņa uz to "The Prodigy", ko zinām šodien. Bet bīts jau tai laikā tāds, ka bīstami mašīnā slēgt. Līdzīgi kā ar visu desmitnieku.
Lūk, sempla oriģināls!
9. "Spitfire" (2005. "Always Outnumbered, Never Outgunned")
Pēc reibinošajiem panākumiem deviņdesmito beigās pauze ieilgst. Pēc septiņu gadu pārtraukuma mūziķi izdod nākamo plati, kas iepriekšējās ēnā iedegumu diemžēl nesaķer.
Toties trešais un pēdējais singls godam kalpo gan koncertos, gan Calgary Flames mājas spēlēs, gan ierastajam "The Prodigy" priekam.
8. "Omen" (2009. "Inviders Must Die")
Toties nākamais albums jau ir cits stāsts. Komerciāli veiksmīgā atgriešanas plate "Inviders Must Die" atnesa grupai četrus singlus, no kuriem divi iekarojuši manu sarakstu. "Omen" pasaulei patīk vislabāk, man gandrīz arī (skatīt 4 vietu topā!).
7. "Voodoo People" (1994. "Music For The Jilted Generation")
Bet 15 gadus agrāk "The Prodigy" vēl meklē. Un, šķiet, ka šai brīdī redz kārtīgu lukturi gaiteņa galā. Brīdi pirms "Poison" parādās "Voodoo People". Jau skan kaut kas pilnīgi nedzirdēts, un rodas tā neveiklā sajūta – nedrīkst, bet patīk. Un tas samiksētais "Nirvana" "Very Ape" rifiņš...
6. "Firestarter" (1996. "The Fat Of The Land")
Laikā no 1995. līdz 1997. gadam "The Prodigy" piedzīvo neaptveramu lidojumu augšup. Ar katru nākamo singlu reizi pusgadā skaidri paziņojot, ka ir vēl par kārtu labāki, nekā bija.
Pēc 1995. gada "Poison" iznāk nākamā albuma vēstnesis "Firestarter". Tas iznāk pusotru gadu pirms pašas plates, turot visus uz laba gaidīšanas āķa. Gan klips, gan dziesma liek visiem to uztvert ļoti nopietni – "Firestarter" ir pirmais patiesi lielais grupas starptautiskais hits.
Deviņdesmito vidus pieder britiem, un šie Eseksas džeki visam piemet vēl krietnu devu supertrendīgu garšvielu. Ar "The Sex Pistols" intonāciju tiek dziedāts pilnīgs elektroniķis un parādās jauns frontmens (patiesībā tas pats Kīts Flints, tikai ar citu frizūru).
5. "Poison" (1995. "Music For The Jilted Generation")
Manā apkārtnē tieši "Poison" lika sarosīties elektronikas nīdējiem. "The Prodigy" kā "must like" parādijās pēc šī mākslas darba video aprites MTV. Grupa pagrabā dzied, dauza bungas un pēc noskaņojuma izskatās pēc normāliem džekiem.
Šis vēl ir mirkli pirms Kīts Flints izskuj savu slaveno galvas vidu, lai jums visiem būtu skaidrs grupas imidžs. Vokāla partija šeit tiek uzticēta otrai frontei – Maxim.
4. "Invaders Must Die" (2008. "Inviders Must Die")
Manuprāt, labākais darbs kopš deviņdesmitajiem. 2008. gadā "The Prodigy" mēģina vēlreiz un šoreiz sanāk. Iznāk brīnišķīga plate "Inviders Must Die" ar attiecīgi šo dziesmu priekšgalā.
Kritiķiem vairāk patīk "Omen", bet es to šoreiz nepērku. Es pērku 700kg draiva, ko te gāž ārā.
We're…. "The Prodigy"!!!
3. "Breathe" (1996. "The Fat Of The Land")
Turpinot kāpelēt pa deviņdesmito gadu vidus panākumiem, nonākam pie ļoti liela kāpiena. 1996. gada martā iznāk "Firestarter", un tikai pēc astoņiem mēnešiem iznāk nākamais singls. Plate vēl briest, bet singls rauj pasaulei jumtu.
Laikā, kad visas pasaules stilīgākie mūziķi mīt karalistē, tam visam pievienojas "The Prodigy" ar prātam netveramo mūziku un vēl videoklipu.
Lieki piebilst, ka gan dziesma tai laikā dzīvo pa pirmajām vietām, gan klips dabūn MTV skatītāju simpātiju. Manējo tai skaitā.
2. "Out Of Space" (1992. "Experience")
Debijas plate visa ir pilna supernovatorisku piegājienu un skaņu. Singli ir vairāki, bet manā desmitniekā ielaužas tikai viens, kas arī kļuvis par agrīnā "The Prodigy" himnu.
"I'll take your brain to another dimension
Pay close attention!"
Veči teica, veči izdarīja.
1. "Smack My Bitch Up" (1997. "The Fat Of The Land")
Šeit jāuzbur laikmeta noskaņa:
1996.gada martā iznāk "Firestarter";
1996.gada novembrī iznāk "Breathe";
1997.gada jūnijā plate "The Fat Of The Land".
Katrs solis ir platāks par iepriekšējo. Tālāk vairs nav kur…
Un tad 1997. gada novembrī parādās norvēģu videoklipu ģēnijs Jonas Akerlunds un iedzen zemē mietu – gan klips, gan pati dziesma kopš tā laika ir burtiski kulta statusā.
Dziesmas provokatīvais teksts un neatkārtojamais video viens otru papildina. "Smack My Bitch Up", lai arī nebija komerciāli super veiksmīga, joprojām ir viena no visu laiku slavenākajām elektro kompozīcijām.
Vecīt, ku viss šis bija labs...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
