Vaska fonda koncertā Mazajā Mežotnes pilī skanēs latviešu kamermūzika

Šajā vakarā muzicēs izcilā flautiste Dita Krenberga, spožā jaunās paaudzes čelliste Gunta Ābele, kā arī pianists Džovanni Fornazīni (Itālija). Koncerta programmā skanēs Tālivalda Ķeniņa "Sarunas ar dzimteni" čellam un klavierēm, Pētera Plakida "Veltījums Haidnam" flautai, čellam un klavierēm, Maijas Einfeldes "Četras elēģijas" čellam un klavierēm, Pētera Vasks Andante Cantabile no otrā čella koncerta Klātbūtne, versija čellam un klavierēm, Selgas Mences "Partita alta flautai un čellam", Imanta Zemzara "Mazā rokmūzika" flautai, čellam un klavierēm, kā arī divi jaundarbi: Annas Veismanes "Graudi" flautai, čellam un klavierēm un Andra Vecumnieka "Mazā vasaras mūzika" flautai, čellam un klavierēm.

Dita Krenberga, kura no 2006. līdz 2018. gadam bija LNSO flautu grupas koncertmeistare, flautas spēli apguvusi Latvijas Mūzikas akadēmijā pedagoga Imanta Sneibja klasē. Viņa studējusi arī pie pasaulslavenā flautista Džeimsa Golveja, kura rekomendācija deva mūziķei iespēju saņemt Leonarda Bernsteina stipendiju Bostonas simfoniskā orķestra kursos Tanglvudas Mūzikas centrā no 1989. līdz 1990. gadam. Tur flautiste sadarbojās ar mūzikas pasaules autoritātēm – Leonardu Bernsteinu, Seidži Ozavu, Džefriju Teitu, Jo Jo Ma u. c., un kā novērtējumu par savu darbību saņēma Gustava Zelta balvu. Mūziķe mācījusies pie izciliem flautas profesoriem – Orela Nikolē, Viljama Beneta un Alēna Mariona. Mūziķe regulāri koncertē gan Latvijā, gan Eiropā, ASV un Kanādā. Viņa uzstājusies arī Austrālijā un Japānā. Kā soliste viņa spēlējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri "Rīgas Kamermūziķi" un citiem Latvijas kamerorķestriem, ar Maskavas filharmonisko orķestri un Jauno kamerorķestri, Londonas Mocarta orķestri, Ķelnes Radio simfonisko orķestri, Zviedrijas kamerorķestri Musica Vitae un citiem. Arī dažādu kameransambļu sastāvā flautiste koncertējusi gan Latvijā, gan dažādos Eiropas festivālos. 2016. gadā Dita Krenberga ieskaņojusi Pētera Vaska flautas koncertu ierakstu kompānijas "Wergo" izdotajā CD.

Gunta Ābele ir spoža jaunās paaudzes čelliste. Sākusi mācības pie profesores Eleonoras Testeļecas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, viņa turpināja ja studijas Bāzeles Mūzikas akadēmijā pie profesora Ivana Monigeti un Solas Gabetas. Kamermūzikā papildinājusies pie Serdžo Acolīni un Žerāra Visa. Šveicē Ābele ar izciliem panākumiem piedalījusies vairākos konkursos: 1. vieta "Concours National de Jura", Rāna Mūzikas balvas laureāte, 1.vieta Eiropas Jauno solistu konkursā Luksemburgā; mūziķe ir arī divkārtēja Hablitcera balvas stipendiāte. Gunta Ābele tiek aicināta piedalīties daudzos starptautiski pazīstamos mūzikas festivālos, piemēram, Šlēsvigas-Holšteinas festivālā (Hamburga), Menuhina festivālā (Gštade, Šveice), festivālā "Čello Cēsis", Madrides festivālā, "Viva Cello" (Bāzele), Baireitas kamermūzikas un Santanderas akadēmijas festivālos. Viņa regulāri koncertē gan kā soliste, gan ansamblī.

Džovanni Fornazīni (Giovanni Fornasini) jau četru gadu vecumā viņš sāka mācīties klavierspēli, vēlāk studēja Padujas konservatorijā klavieru un klavesīna spēli. Studiju laikā viņš ar panākumiem piedalījies konkursos, kā arī ieguvis vairākas stipendijas un balvas. Piedalījies dažādās meistarklasēs izcilu pianistu (Aldo Čikolīnī, Benedeto Lupo un Hovarda Šellī) vadībā. 2006.gadā Džovanni Fornazīnī uzsāka studijas Šveicē, Bāzeles mūzikas akadēmijā pie profesora Filipo Gambas, iegūstot koncertpianista un pedagoga diplomu. Kamermūzikā papildinājies pie profesoriem Serdžo Acolīnī, Bendžamina Engeli un Maika Svobodas. Pianista repertuārs ir plašs un daudzpusīgs, īpaši tuvs viņam ir klasiskais un romantiskais stils – Mocarta, Bēthovena, Šūberta, Šopēna un Lista darbi. Viņš ir arī lielisks un aizrautīgs kamermūzikas partneris, bieži koncertē dažādu ansambļu sastāvā. Džovanni Fornazīnī ir klavierskolotājs Reģionālajā mūzikas skolā Burgdorfā, Šveicē.

Pētera Vaska fonds darbojas jau astoņus gadus, un ir veicinājis latviešu mūzikas un mākslas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, uzturēšanu un jaunradi. Fonda pastāvēšanas laikā pirmatskaņojumus piedzīvojuši vairāk nekā 20 jaundarbi. Katru gadu Pētera Vaska fonds uzrunā vairākus komponistus, aicinot sarakstīt kamermūzikas jaundarbus. Jaundarbi tiek atskaņoti vairākos Pētera Vaska fonda rīkotos koncertos Mazajā Mežotnes pilī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejs, Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" un daudzās citās vietās. Visi iegūtie līdzekļi tiek novirzīti jaunu latviešu komponistu skaņdarbu tapšanai, tādā veidā vairojot tautas kultūras bagātību.