Mūzikas jomā te ir divi simtgadnieki: komponists Tālivaldis Ķeniņš (1919–2008) un komponists, diriģents, mūzikas kritiķis Alberts Jērums (1919–1978). Par Ķeniņu dažs labs no mums būs ko dzirdējis, toties par Jērumu – diez vai.
Otrā pasaules kara laikā Jērums absolvē Latvijas konservatoriju, kur studē kompozīciju un ērģeļspēli, pēc kara (kā daudzi) nonāk vispirms Vācijā, pēc tam apmetas uz dzīvi Londonā, kur vada Londonas latviešu kori, raksta "Londonas Avīzei", "Latvju Mūzikai" un citiem izdevumiem, rīko, sapazīstina, satiekas, runājas, izveido otru ģimeni, strādā ģimenes biznesā (paciņu sūtīšana uz padomju dzimteni) un – komponē. Pārsvarā to, kam saredz galā atskaņotāju – korus, dziedātājus, kādu flautistu, kādu čellistu un diemžēl tikai vienreiz orķestri.