Modernā džeza sintēze. Grupas 'Lupa' albuma 'Sequences and Consequences' apskats  (2)

Kā jau tas novērojams arī britu jaunajā džeza vilnī, vairākas šīs jaunās valodas sastāvdaļas loģiski pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm. Arī "Lupa" nav izdomājusi jaunu velosipēdu. Tas ir tikai pamatīgi uztjūnēts, lai derētu mūsdienām, bet skaidras elektriska fusion aprises albumā saklausāmas ik pēc brīža. It īpaši taustiņnieka Ritvara Garozas muzikālajās izpausmēs, kurās tiek izmantoti i sintezatori, i leģendārās "Rhodes" elektriskās klavierītes.

Asociācijas ar Herbiju Henkoku un citiem elektriska fusion tēviem ir neizbēgamas, bet diez vai paši grupas dalībnieki arī vēlētos no tām aizbēgt. Valters Sprūdžs labi saprot nepieciešamo elektriskā basa akcentu paleti, Andrim Buiķim nav divreiz jāstāsta, kā to var padarīt grūvīgāku ar bungu un arī analogas bungmašīnas palīdzību, bet Dāvim Jurkam ir jau pavisam viegli iejusties šajā electro jazz ķīmijā ar savu alta saksofona spēles prasmi un pašmāju brīnumdaru "Erica Synths" uzražoto skaņu efektu kastīšu pievienoto skābi. Tieši tā "Lupa" arī izklausās - kā labi kopā saķīmiķots veselums, kur nav nekā lieka.

Turklāt sintezējums attiecas tikai uz mūziku. Pats ieraksts veikts caur un cauri analogi pērnā gada novembrī "LokoMotiv" studijā, kas ir centrālais "Jersika Records" izdevumu dzemdību nams. Šoreiz pasaulē nācis laikam jau visdemokrātiskākais izdevniecības ieraksts, kas varētu piesaistīt cienījamajam vinila plašu katalogam arī lielākas tautas daļas uzmanību. "Lupas" piedāvātais elektrodžezs nav sarežģīts avangards vai galvu reibinoša nošu mākoņa džezs tā ierastākajā izpratnē.

Brīžiem "Sequences and Consequences" ir pat deju mūzika, taču pamatā tas ir ceļojums cauri Ritvara Garozas un Valtera Sprūdža elektrizētajām grūva fantāzijām, kas nemīņājas uz vietas, bet nemitīgi nes uz priekšu. Labs piemērs ir jau pats pirmais astoņu minūšu eposs "Zebra", kas paķer aiz ausīm ar neatlaidīgu tēmu un aizvazā klausītāja apziņu līdz iekrišanai brīvas improvizācijas transā, lai, protams, atgrieztos atpakaļ pie galvenās, Ritvara sakomponētās tēmas.

Grupa jūtas brīvi kā studijā, tā, cik redzēts, arī koncertos, nebīstas eksperimentēt, prot to izdarīt tehniski augstvērtīgi un vēlas muzicēt ārpus ierastajiem rāmjiem, taču nenobiedējot klausītāju ar pārāk lielu avangardu. Cienījami un baudāmi.

Lūkojoties britu jaunā džeza viļņa virzienā, "Sequences and Consequences" varētu gribēties dzirdēt vairāk mūsdienīguma un mazāk septiņdesmito un astoņdesmito gadu funk un fusion klasikas ietekmju, taču iespējams, ka tieši šāds ir latvju jaunā džeza vilnis. Arī albuma otrais un garākais skaņdarbs "Skagen" stabili balstās uz retro fancīga pamata, bet aizklīst sapņainā, ziemeļnieciski latviskā melanholijā, kādu jaunie britu džezmeņi īsti nemeklē. Un kurš teicis, ka mūsu džekiem vajadzētu viņus atdarināt?

Plates pirmo pusi noslēdzošais "French Song" vispār ir klavierdžeza šiks, kas izklausās pēc tādas kā paātrinātas balādes un aicina ja ne uzdejot, tad vismaz neizbēgami pašūpoties līdzi un varbūt pat pasist ritmā plaukstiņas. B puse iesākas jau ar lauzto ritmu skrējienu piesātinātajā skaņdarbā "City", turpinās ar krietni romantiskāku, bet tāpat grūvīgu un improvizācijas līkločos aizvedošu skaņdarbu "Seaside", un noslēdzas ar gandrīz vai ambientu grupas saspēli "Sigourney", kur galvenā loma atvēlēta tālēs izskanošam saksofonam.

Kopsummā grupas "Lupa" 42 minūtes garā debija atstāj labu iespaidu un pamatotas cerības par tās nākotni, jo koncertos Ritvars, Valters, Andris un Dāvis jau spēlē arī savas nākamās programmas skaņdarbus, kas veltīti latvju kokiem. Osītis, piemēram, ietērpts pat drum'n'bass apvalkā. Jāgaida nākamā plate.