Melomānu vientulīgie svētki. Father John Misty koncerta apskats

Salīdzinot ar pārējiem ievadā pieminētajiem mūziķiem un grupām, Father John Misty jeb īstajā vārdā Džošs Tilmans ne tuvu nevar lepoties ar tik lielu slavu vai atbalstītāju pūļiem, taču, vērtējot muzikālās kvalitātes, viņš noteikti liekams blakus šiem dūžiem, turklāt lielākajā daļā gadījumu pat virs tiem. Mūziķis četrus gadus bijis ietekmīgās indie grupas "Fleet Foxes" bundzinieks, palīdzējis rakstīt mūziku tādām zvaigznēm kā Bejonsa un Lady Gaga, par saviem solo albumiem vairākkārt ticis nominēts un vienreiz arī saņēmis "Grammy" balvu, turklāt ikkatrs no četriem Father John Misty ierakstiem ir iekļuvis daudzu prominentu mediju gada labāko ierakstu topos. Kā redzams – atzinību un sasniegumu te pietiek ne vienai ļoti atzītai karjerai vien.

Diemžēl ar milzu sasniegumiem ne vienmēr ir gana, lai uz koncertiem Latvijā pulcētu milzu pūļus. Ja jau pat uz "Arcade Fire" pērn sanāca vien daži tūkstoši apmeklētāju, iespaidīgu Father John Misty koncerta apmeklētību gaidīt laikam būtu nedaudz muļķīgi, īpaši jau tik piesātinātā vasarā kā šī. Galu galā viņš ir tāds melomānu un kritiķu dārgums, kuru tie tur augstā godā, kamēr plašākas masas ne vienmēr saprot un novērtē. Tāpat arī jāsaka, ka mūsu pusē Tilmana mūziku dzirdēt radio vai veikalos var gaužām, gaužām reti. Protams, vienmēr var paļauties uz straumēšanas servisu varenību, taču otrdienas vakars bija kārtējais pierādījums, ka īpaši daudz melomānu, kas aktīvi meklē interesantu mūziku, Latvijā nemaz nav, kā rezultātā šis bija viens no visvājāk apmeklētajiem koncertiem, kādu atceros "Palladium" pieredzētu pēdējo gadu laikā. Tiesa, te gan jāuzteic organizatori, kuri gan otro stāvu, gan telpu zem balkona bija aizklājuši ar aizkariem, tādējādi neļaujot pūlim pārlieku izklīst un veicinot gan tuvāku kontaktu, gan arī labāku noskaņu.

Par laimi tiem, kuri tomēr bija iegādājušies biļetes uz koncertu, Father John Misty un viņa septiņu cilvēku pavadošais sastāvs sarīkoja ļoti jauku un sirsnīgu vakaru, kura laikā nospēlēja 20 kompozīcijas. Viena no tām bija arī mūziķa lielākais hits "Real Love Baby", ar ko tika atklātas piedevas, taču, kā vēlāk izrādījās, to sākotnēji nemaz nebija plānots izpildīt. Tas vēl nebūtu nekāds dižais pārsteigums, jo pašam Tilmanam šī dziesma tās naivā teksta dēļ īsti pie sirds neiet, kā rezultātā tā gana bieži paliek nenospēlēta, taču Rīgas publika to izpelnījās. Iespējams, mūziķis patiesi runāja no sirds, kad, atgriežoties uz skatuves, it kā jokodamies izmeta, ka vienīgais no grupas sastāva vēlējās iznākt uz piedevām, bet ir spējis pierunāt arī pārējos atgriezties un uzstāties ar 110% atdevi.

Par to, vai šī bija viņa 110% atdeve, spriest grūti, taču diez vai atradīsies kāds, kurš apmeklēja koncertu, bet pēc tā palika neapmierināts. Jāatzīst, ka ļoti šķidrais pasākuma apmeklējums šoreiz varbūt pat bija pluss, jo teju ikviens atnākušais bija labi pazīstams ar mūziķa daiļradi un spēja atbilstoši reaģēt uz to, gan spējot dziedāt līdzi, gan arī ieklausoties un novērtējot brīžiem labā nozīmē pat ļoti minimālistisko priekšnesumu. Te arī jāpiebilst, ka, manuprāt, tieši esot starmešu gaismā, vienatnē ar savu ģitāru un pilnībā atklājoties publikai, Father John Misty allaž spēcīgie teksti savu vēstījumu spēj sniegt visiespaidīgāk, vismaz man vairākas no dziesmām palīdzot ieraudzīt caur pavisam citu, iepriekš neatklātu prizmu.

Starp citu, iepriekš pieminētā ļoti sirsnīgā un asprātīgā komunikācija ar publiku, kuras laikā grūti novilkt robežas starp jokiem un nopietniem komentāriem, ir viena no Father John Misty koncertu firmas zīmēm. Diemžēl šoreiz, līdzīgi kā pirms dažām dienām "Flow" festivālā Somijā, dažādi stāsti starp dziesmām bija dzirdami salīdzinoši reti, īpaši jau koncerta sākumā, kad viena dziesma vienkārši sekoja otrai. Tas veidoja zināmu distanci starp klausītājiem un izpildītāju, bet, par laimi, priekšnesuma otrajā daļā amerikānis šķietami atmaiga, kļuva nedaudz drošāks un tādējādi uzreiz radīja daudz siltāku un sirsnīgāku atmosfēru. To veicināja arī klausītāji, gan atbildot uz viņa izteikumiem, gan klusuma pauzēs šo to stāstot mūziķim, kurš nekautrējās arī atbildēt, tādējādi vēl vairāk nostiprinot sajūtu, ka visi esam tādā kā mājas ballītē, nevis pasaules līmeņa zvaigznes koncertā. Šķiet, Džošs savā dziļākajā būtībā ir ļoti vienkāršs čalis, kura viens no lielākajiem plusiem ir būšana patiesam. To uzreiz var viegli sajust, un publika to patiesi novērtēja, tādējādi pat vakarā, kad, iespējams, viņš nejutās lieliski, ar visu sanākušo pūlēm rezultāts bija tāds, ka liekas – labāk par šo īsti nevar būt.

Neskatoties uz to, cik daudz lielisku koncertu šogad ir bijis Latvijā, Father John Misty priekšnesums noteikti spēj izcelties un palikt atmiņā uz ilgāku laiku. Mums kā klausītājiem un melomāniem šie bija īsti svētki – augstākās raudzes mūziķis skaitā ļoti nelielas, bet kvalitatīvas publikas priekšā sniedza brīnišķīgu priekšnesumu, turklāt esot savas karjeras zenītā. Ko tādu izdodas pieredzēt neticami reti, tāpēc atliek vien cerēt, ka šī pasākuma komerciālie rezultāti nav daudz zemāki, kā organizatori bija cerējuši, un jau drīz tiks izziņoti nākamie līdzīga līmeņa mākslinieku priekšnesumi. Manuprāt, tieši šāda veida koncerti visvairāk izdaiļo gan "Palladium" zāles vēsturi, gan arī Rīgu kā augstākā līmeņa modernās kultūras centru vismaz Baltijas mērogā, tāpēc patiesi gribētos ticēt, ka šim notikumam būs turpinājums, turklāt jau samērā drīz!