Ar pieciem izciliem koncertiem turpināsies festivāls 'Rīga Jūrmala'

24. un 25. augustā ar diviem koncertiem Dzintaru koncertzālē muzicēs Izraēlas filharmoniskais orķestris (IFO) diriģenta Zubina Metas vadībā. Pirmajā vakarā izskanēs Bēthovena Ceturtais koncerts klavierēm un orķestrim ar leģendāro pianistu Mariju Peraiju pie klavierēm, kā arī Mālera Pirmā simfonija. Otrajā vakarā varēs klausīties Rahmaņinova Trešo klavierkoncerts ar spilgtāko jaunās paaudzes pianisti Juidzju Vanu pie klavierēm un Berlioza “Fantastisko simfoniju”.

IFO jau kopš tā dibināšanas brīža ir iekarojis stabilu vietu pasaules izcilāko orķestru virsotnē un ar savām koncertprogrammām regulāri uzstājas pasaules prestižākajās koncertzālēs un festivālos. Orķestri 1936. gadā dibināja izcilais vijolnieks Broņislavs Hūbermans, bet orķestra inaugurācijas koncertu diriģēja 20. gadsimta leģenda - maestro Arturo Toskanīni. 1969. gadā maestro Zubins Meta tika iecelts par orķestra muzikālo padomnieku, bet 1977. gadā kļuva par tā māksliniecisko vadītāju. Savukārt 1988. gadā par orķestra laureātdiriģentu kļuva pasaulslavenais amerikāņu komponists un diriģents Leonards Bersteins. 1992. gadā par goda viesdiriģentu tika iecelts izcilais maestro Kurts Mazurs, bet 2011. gadā par galveno viesdiriģentu kļuva Džanandrea Noseda. Šogad diriģents Zubins Meta atvadīsies no sava orķestra, un koncerti Jūrmalā ir vēsturiski.

Pianists Marijs Peraija pirmo reizi viesosies Latvijā, bet daudzām pianistu paaudzēm viņš ir bijis interpretāciju etalons – daudz ierakstos klausīts, apbrīnots un atdarināts. Kopā ar Zubinu Metu un viņa vadīto orķestri pianists atskaņos Bēthovena Ceturto klavierkoncertu – darbu, kurā mirdz improvizācijas gars, absolūti brīva un aizraujoša mūzikas virzība, bet klusumam tajā palaikam ir gandrīz tikpat liela nozīme kā skaņai. Jaunās paaudzes pianistes Juidzjas Vanas spēlei raksturīgais “tehniskais vieglums, krāsu spektrs un nevaldāmais spēks vienmēr ir bijis pārsteidzošs, tomēr šodien tajā jaušams arvien lielāks dziļums, kas acumirklī un neizbēgami ievelk katra komponista pasaulē” – pirms gada rakstīja „Financial Times”.

23. augustā pulksten 19.00 Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē Baha, Šopēna, Šūmaņa, Ravēla un Rahmaņinova klavieropusus solokoncertā interpretēs pianists Jans Ļiseckis. „The New York Times” viņu raksturo kā pianistu, „kurš izprot ikkatras nots nozīmīgumu”. Jans pats saka: „Dodoties koncertzālē, jums jājūtas, kā ieejot svētnīcā. Jūs esat šeit, lai ļautos pārdomu brīdim un, cerams, aizietu no šejienes citādāks, atspirdzināts un iedvesmots.” Pēdējo gadu laikā koncertceļi Ļisecki saveduši kopā ar Klīvlendas simfonisko orķestri, Sanfrancisko simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Birmingemas simfonisko orķestri, Roterdamas filharmonisko orķestri, Bostonas simfonisko orķestri, Vīnes simfonisko orķestri Drēzdenes valsts kapelu, Cīrihes kamerorķestri u. c. kolektīviem. Viņš sadarbojies ar Vladimiru Jurovski, Mirgu Gražinīti-Tīlu, Janniku Nezē-Segēnu, Antonio Papano, Danielu Hārdingu un citiem diriģentiem. Ļisecka mūzikas izpratnē apvienojas centība, meistarība, entuziasms un reālistisks skatījums uz mūziķa karjeru.

24. augustā pulksten 14.00 Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē ar solokoncertu uzstāsties pianists Deniss Kožuhins, kuru var droši uzskatīt par vienu no savas paaudzes izcilākajiem pianistiem. Viņa spēli raksturo jūtīgums, iedziļināšanās mūzikas vēstījumā un kristālskaidra tehnika. Kritiķi, lai cildinātu viņa spēles manieri, ķeras pie tādiem vārdiem kā „valdzinošs”, „neatvairāms”, „fascinējošs” un arī „spēkpilns”. Klausīties viņu muzicējam – tā esot iespēja pieredzēt mūslaiku vispārdomātāko, visjūtīgāko un vismērķtiecīgāko pianismu. Klaviermūzikas dimants, kuru slīpējuši izcili meistari – pasniedzēji Dmitrijs Baškirovs un mentors Daniels Barenboims. Koncerta programmā – Mendelszona, Grīga un Gēršvina klaviermūzika.

25. augustā pulksten 14.00 Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē muzicēs vijolniece Aleksandra Konunova un pianists Deniss Kožuhins, atskaņodami Pulenka un Štraus sonātes vijolei un klavierēm. Konunovas un Kožuhina duets ir divu pretpolu magnētiska pievilkšanās – Aleksandras rokās 18. gadsimta vijoļmeistara Gvarnēri del Džezu radītais instruments kļuvis par niansētas, dziļi pārdomātas un argumentos pamatotas sarunas vedēju, kuras muzikālais sarunbiedrs ir Denisa Kožuhina klavierspēle – kaismīga, ar pārliecību, ka viņa instrumentam nekādu ierobežojumu vispār nav.

Festivāls turpināsies ar Londonas simfoniskā orķestra un Džanandrea Nozedas (30. un 31. augustā) koncertiem. Solistu plejādes spilgtākie vārdi – vijolnieks Vadims Repins (31. augustā), pianists Sondžins Čo (30. augustā), soprāns Dzjina Fana (31. augustā), čellists Edgars Moro (1. septembrī) un pianists Likā Debargs (1. septembrī).