Koncerta apskats: 'Instrumentu' debija stadiona grupu līgā  (12)

Pirms komentēju pašu koncertu, ir ļoti svarīgi saprast aizvadītā pasākuma kontekstu. Stadionu šovi ir būtībā augstākais pakāpiens jebkura mūziķa karjerā, kas pierāda ne tikai attiecīgā izpildītāja popularitāti un spēju pulcēt milzu pūļus, bet arī ambīcijas un vērienu. Mūsdienās tos allaž pavada arī ļoti iespaidīgas skatuves un visāda veida šovi, kas, loģiski, statusu "stadionu mākslinieks" padara vēl jo grūtāk aizsniedzamu. Pirms koncerta cenšoties izdomāt, kas tad vēl Latvijā varētu paveikt ko līdzīgu, nācās gana palauzīt galvu. Protams, "Prāta vētra" ir citā līmenī, bet tālākā saraksta izveide prasa pamatīgas pūles. "Instrumenti" varētu būt otrie populārākie, tāpat stadionu, iespējams, varētu piepildīt Dons, visdrīzāk, arī "Musiqq" un "Bermudu divstūris" (vienalga, kopā vai atsevišķi), iespējams, arī Intars Busulis. Esmu gana drošs – ja atgrieztos Gustavo, arī viņam tas būtu pa spēkam, taču šķiet, ka ar to arī saraksts beidzas. Nenoliedzami, tas ir par sešiem vārdiem vairāk nekā pirms gadiem desmit (kas lieliski pierāda, cik ļoti liels progress ir noticis pašmāju mūzikā), taču vienlaikus šis salīdzinoši niecīgais skaits arī pierāda, cik ļoti grūti ir kļūt par "stadionu mākslinieku".

"Instrumentu" gadījumā nav šaubu, ka viņi savās ambīcijās un vērienā ir stadionu mākslinieki jau no pirmās dienas. Esmu redzējis tuvu pie divdesmit grupas koncertiem, ieskaitot viņu pašu pirmo uzstāšanos Andrejsalā, un jau tad bija skaidrs – šis kolektīvs pandu maskās kādu dienu pulcēs milzu pūļus. Pieņemu, ka toreiz gan viņiem (un lielākajai daļai sanākušo, tostarp man) šķita, ka 2019. gadā šie pūļi būs vēl plašāki un ne tikai Latvijā, bet tomēr. Diez vai pēdējo padsmit gadu laikā vēl kādai pašmāju apvienībai ir bijusi tik pedantiska un pamatīga pieeja it kā sīkumiem, kas ļoti loģiski ir novedusi pie tā, kur viņi ir pašlaik.

To, cik pamatīgas ir "Instrumentu" ambīcijas, teicami varēja just ne tikai laikā pirms koncerta, bet arī ierodoties notikuma vietā. Piemēram, netālu no ieejas bija noliktas būtībā visas dekorācijas no "Atkalas" koncertiem Siguldā, kurās cilvēki varēja izklaidēties, cilpojot (no "loopang") dažādu grupas dziesmu motīvus, savukārt, ieejot stadiona teritorijā, priekšā pavērās ļoti iespaidīga skatuve, kas sastāvēja no garas rampas līdz pat pūļa vidum un trīs milzīgiem ekrāniem. Tieši šie ekrāni un tajos redzamās vizualizācijas arī bija pasākuma scenogrāfijas centrālā ass, ko reizumis (dziesmu "Don't Hold Onto Me", "HES un tu" un vēl dažu laikā) papildināja vairāki desmiti dejotāju.

Jānorāda, ka pats "Daugavas stadions" ir gana neordināra un Latvijas apstākļiem jauna tipa koncertvieta, taču tas sevi parādīja no labākās puses, jo kopējā noskaņa un skaņas kvalitāte bija augstā līmenī. Atšķirībā, piemēram, no "Skonto" stadiona šeit skatuve atrodas pret galveno tribīni, kas nozīmē, ka pūlis ir ļoti plaši izkliedēts uz sāniem, taču visi atrodas gana tuvu skatuvei. Vismaz vizuāli liekas, ka šādā veidā norises vietā ir iespējams satilpināt vairāk cilvēkus, turklāt visiem piedāvājot iespēju tikt tuvāk pie skatuves, nekā ierasts, kas pie aktīva pūļa, kāds tas bija koncerta beigās, ir milzīgs pluss. Diemžēl tad, ja ļaudīm ir jāiejūtas un sanākušie ir gana kūtri, kā bija šī priekšnesuma sākumā, pārņem sajūta, ka fanu ir gaužām maz (jo tie nav sakopoti viegli redzamās rindās pie skatuves) un klausītāji ir krietni vēsāki, nekā tie patiesībā ir.

Salīdzinot ar citām grupas programmām, šoreiz kopējā noskaņa šķita daudz tuvāka klasiskam rokkoncertam nekā jebkad iepriekš, pat daudzām no rotaļīgākajām un popsīgākajām dziesmām izskanot pamatīgāk, nekā ierasts. Šis kopējais fons bija ļoti komplimentējošs atsevišķām balādēm, vēl jo vairāk tās izceļot starmešu gaismā. Te īpaši jāizceļ Jāņa Šipkēvica vienatnē nodziedātā "Pilnīgi viens", kas, manuprāt, tik jaudīgi nebija skanējusi nekad.

Kopumā "Instrumentu" piektais studijas albums "Cilvēks" tika prezentēts kā idejiskais turpinājums 2017. gada nogalē izdotajai "Atkalai", un tieši šis vadmotīvs arī caurvija uzstāšanos "Daugavas stadionā". Koncertā kopumā izskanēja 22 dziesmas, no kurām desmit (vai vienpadsmit, ja ieskaita arī "Cilvēku", kā ieraksts tika atskaņots, rādot beigu titrus un atvadoties no sanākušajiem klausītājiem) bija no svaigākā albuma. Izskanēja pilnīgi viss, izņemot "Rīgas metro", kas, šķiet, ir pareiza izvēle, jo tā ir, iespējams, vājākā dziesma grupas diskogrāfijā. Trīs dziesmas tika pieliktas no "Atkalas" (turklāt "HES un tu" noslēdza pamatprogrammu, bet "Visa par daudz" – piedevas), sešas no albuma "Tru" un tikai viena no "Procrastination". Tāpat bija dzirdamas arī abas Reiņa Sējāna un Intara Busuļa "X Faktora" sadarbībā tapušās, kamēr "Instrumentu" trešā albuma "Iekams" dziesmas, gluži kā pērn Siguldā, programmā nebija iekļautas vispār.

Pagājušā gada "Atkalas" koncertus šeit ne velti pieminēju – priekšnesums "Daugavas stadionā" lielā mērā bija kā attīstība un turpinājums "Atkalas" programmai Siguldā, vien daudz grandiozāks, taču pašos pamatos nemainoties nemaz. Līdzīgi kā pirms gada, arī šoreiz varējām sagaidīt konfeti šāviņu "Dienas nakts sakaru" laikā, tāpat arī "Apēst tevi" tika papildināts ar "Rage Against The Machine" nevīstošā hita "Killing In The Name" miksējumu. Nevarētu teikt, ka šoreiz šie efekti nebūtu nostrādājuši, jo publika uz tiem manāmi "paķērās", taču – man pietrūka pārsteiguma. Starp citu, par tādu būtu lieliski kalpojis, piemēram, nule kā izdotās "Via Baltica" atskaņojums kopā ar Evertu Sundju ("Ewert and theTwo Dragons") un Jazzu.

Te arī jānorāda, ka Baltijas ceļa jubilejai par godu radītās dziesmas iztrūkums nebija vienīgā izvēle programmā, kas raisīja jautājumus. Piemēram, piedevas "Patiesībai" vietā daudz efektīvāk varētu iesākt "Mēs tiksimies gaisā", "Lūk, tava dziesma skan" vai pat "Ugunskura vieta ar skatu uz Latviju", tāpat arī iepriekš bija jūtams tādu singlu kā "King Of The Wild Things" un "Heartcore" iztrūkums. Varētu jau domāt, ka tie ir sīkumi, taču – no tiem lielā mērā sastāv koncerts. Diez vai kāds noliegs, ka, kaut solīds albums, "Cilvēks" ir vājākais "Instrumentu" diskogrāfijā. To gana pamatoti varētu dēvēt par "Atkalas" mazo brāli, tāpēc nedaudz pārsteidzoša bija mūziķu izvēle tik ļoti izcelt jaunākos darbus – manuprāt, nomainot vien dažas dziesmas, kopējais efekts būtu bijis vēl jo labāks.

Lūdzu, nepārprotiet – ar nelielo kritiku iepriekšējās rindkopās es nevēlos teikt, ka šis bija slikts koncerts vai tamlīdzīgi. Gluži otrādi – nebaidos teikt, ka šis ir viens no nozīmīgākajiem vakariem pašmāju mūzikā pēdējo gadu laikā, kas pierādīja, ka mums ir vismaz divi stadionu līmeņa mākslinieki. Jā, mani pašu šis neaizķēra tik ļoti kā, piemēram, pirms gada Siguldā redzētais koncerts, taču nešaubos, ka ikdienas klausītāju vidū "Instrumentu" akcijas pašlaik kotējas augstāk nekā jebkad iepriekš.