No 6. līdz 8. septembrim Dzintaru koncertzālē norisinājās 16. "Kremerata Baltica" festivāls, kurā līdzās pasaulslavenajam vijolniekam Gidonam Krēmeram un izcilajiem kamerorķestra "Kremerata Baltica" mūziķiem trijos muzikāli daudzpusīgos koncertos diriģenta Fuada Ibrahimova (Fuad Ibrahimov) vadībā varēja tikties ar pasaulslaveno latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu, vijolnieku Džeraldu Bidvu (Gerald Bidva), operdziedātājiem Ievu Paršu un Alekseju Močalovu, kā arī Osokinu dzimtas pianistiem – tēvu Sergeju Osokinu un dēliem Andreju un Georgiju Osokiniem.
"Kremerata Baltica" festivāla atklāšanas koncertā 6. septembrī, kam dots apakšnosaukums "Austrumu robeža", notika tikšanās ar pasaulslaveno vijolnieku Gidonu Krēmeru, pianistiem Sergeju un Andreju Osokiniem, kā arī "Kremerata Baltica" koncertmeistaru Džeraldu Bidvu (vijole). Diriģenta Fuada Ibrahimova vadībā viņi atskaņoja viena no spilgtākā un pasaulē zināmākā rumāņu komponista un vijolnieka Džordže Enesku (George Enescu) nelielos stīgu intermeco, ebreju izcelsmes Polijā dzimušā komponista Mečislava Veinberga (Mieczysław Weinberg) "10. simfoniju laminorā", viena no 20. gadsimta pazīstamākajiem čehu skaņražiem Bohuslava Martinū (Bohuslav Martinů) "Stīgu sekstetu", kā arī viena no noslēpumainākajiem māksliniekiem mūzikas vēsturē – rumāņu izcelsmes pianista un komponista Dinu Lipati (Dinu Lipatti) – "Symphonie concertante" divām klavierēm un stīgām.
Savukārt 7. septembra koncertā, kam dots apakšnosaukums "Bahs un Baltija", uz Dzintaru koncertzāles skatuves tikās Gidons Krēmers un izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna. Kopā ar "Kremerata Baltica" mūziķiem diriģenta Fuada Ibrahimova vadībā viņi atskaņoja klasiskās mūzikas dižgara Johana Sebastiana Baha (Johann Sebastian Bach), latviešu komponistu Ērika Ešenvalda un Marģera Zariņa, kā arī čehu komponista Bohuslava Martinū, kā arī krievu komponistu Dmitrija Kurļandska (Dmitry Kurlyandsky) un Dmitrija Šostakoviča (Dmitry Shostakovich) skaņdarbus. Īpašs notikums bija komponista Andra Dzenīša jaundarba "Leaves leaving Leipzig" vijolei un stīgu orķestrim pasaules pirmatskaņojums. Par šo skaņdarbu pats komponists saka: "Tā ir mūzika ar ļoti personisku nozīmi manā dzīvē. Darbs veltīts Gidonam Krēmeram – mūziķim, kura daudzu ikonisku laikmetīgās mūzikas opusu interpretācijas manos agrīnajos pusaudža gados atstāja neizdzēšamu iespaidu uz manu muzikālo gaumi un izpratni, kā arī orķestrim "Kremerata Baltica"."
Festivāla noslēguma koncerts 8. septembrī, kam bija dots apakšvirsraksts "Mūsu laika hronikas", bija veltīts ebreju izcelsmes Polijā dzimušā komponista Mečislava Veinberga simtgadei. "Mūsu laika hronikas" ir muzikāla performance ar vizualizācijām, kuras muzikālo programmu atlasījis pats Gidons Krēmers, skaņu kolāžā iekļaujot gan Veinberga simfoniju daļu fragmentus, gan arī viņa komponētās kinomelodijas. Uzveduma scenārija autors ir Valērijs Pečejkins, operators Aleksejs Venzoss, bet režisors Artjems Firsanovs. Vizuālie mākslinieki kuratora Kirila Serebreņikova vadībā pievienojušies Gidonam Krēmeram un "Kremerata Baltica", lai atklātu neparasti skaudro un cilvēcīgo stāstu par mākslinieka likteni un dzīves izvēlēm, par komunisma un holokausta postu un tā radītajām sekām.
Visu trīs koncertu diriģents bija Fuads Ibrahimovs – Azerbaidžānas Valsts simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents, Minhenes "Jaunās filharmonijas" simfoniskā orķestra galvenais diriģents un Baku kamerorķestra galvenais diriģents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
