Dūdu un bungu dīdītāji 'Auļi': Nav laika kļūt iedomīgiem, jo ir jāstrādā

"Auļus" var dēvēt par mūsdienu latviešu instrumentālās tautas mūzikas celmlaužiem, jo pretēji tradīcijai, kur viņu spēlētie instrumenti parasti kalpo kā pavadījums vai ritms citiem instrumentiem, dūdas un bungas viņi izcēluši saulītē un nolikuši priekšplānā. Turklāt viņi ir ne tikai mūziķi, bet arīdzan kultūras pētnieki, kuri senču mantojumu atklāj jaunā kvalitātē. Jo īpaši labi tas redzams jaunākajā projektā "Senču balsis", kura ietvaros viņi gan iekarojuši Mongolijas stepju nepieradinātos plašumus un ganījuši nepaklausīgas govis Austrijas Alpos, gan mīnus 30 grādos aiz polārā loka medījuši ziemeļblāzmu, kopumā radot četrus iespaidīgus videoklipus, kuros izdzīvo visus četrus gadalaikus un kuri mierīgi varētu pretendēt uz "Lielā Kristapa" balvu dokumentālās īsfilmas kategorijā.

Grupa radusies tālajā 2003. gadā, un nu tajā kopumā darbojas 10 muzikanti – seši dūdinieki (igauniete Leanne Barbo, kura savulaik studējusi latviešu folkloru un lieliski runā latviski, Normunds Vaivads, Māris Jēkabsons, Kaspars Bārbals, Gatis Indrēvics un Edgars Kārklis), kontrabasists Gatis Valters un trīs bundzinieki – Edgars Krūmiņš, Mārtiņš Miļevskis un Kaspars Indrēvics. Tūres priekšvakarā tikos ar četriem no viņiem – dūdiniekiem Kasparu, Normundu, Gati un Edgaru, kuri, runājot cits caur citu, man atklāja sava raibā ceļojuma aizkadrus.

Lai arī "Auļi" radušies kā instrumentālā grupa, tomēr periodiski viņi jutuši vēlmi sadarboties arī ar dziedātājiem – solistiem, rokgrupām un pat kori Dziesmu svētkos, savukārt pirms diviem gadiem kopā ar etnomūzikas grupu "Tautumeitas" tapa albums "Lai māsiņa rotājas", kurā viņi koncentrējās uz dažādu Latvijas novadu sieviešu balsīm un tradīcijām. Nākamais loģiskais solis šķita vīriešu balsis, taču, lai tas nebūtu gluži "copy-paste", nolēma skatīties pasaulē, meklējot stabilas tradīcijas, kas labi "sadziedātos" ar viņu dūdām un bungām.