Sestdien, 21. septembrī, pulksten 18.00, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" ar patiesi vērienīgu notikumu Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) tā galvenā diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā atklās jauno koncertsezonu. Koncerta programmā skanēs grandiozā Gustava Mālera Otrā simfonija, kuras atskaņošanai nepieciešams paplašināts orķestra sastāvs – tie būs 130 orķestra mūziķi (uz un aiz skatuves, lai panāktu telpisku efektu), kā arī arī koris, ērģeles un divu sieviešu balsu solo.
"Ja pagājušo sezonu iesākām ar Gustava Mālera Pirmo simfoniju "Titāns", tad jaunās sezonas atklāšanā tā būs Mālera Otrā simfonija "Augšāmcelšanās". Lai to varētu atskaņot pieaicinājām papildspēkus – Lietuvas Valsts simfonisko orķestri," stāsta LSO vadītājs Uldis Lipskis. "Tas būs loģisks turpinājums mūsu sezonām, kas pavadītas maestro Gintara Rinkeviča vadībā."
Koncertā vēl bez LSO un Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra piedalīsies arī Kauņas Valsts koris. Savukārt vokālās solo partijas izpildīs dziedātājas ar spožu starptautisko karjeru – Vācijā rezidējošais angļu kontralts Klaudija Hakla, kas vēl nesen piedalījās šī diženā skaņdarba atskaņošanā kopā ar Čikāgas simfonisko orķestri, un mūsu izcilais soprāns Maija Kovaļevska, kam, starp citu, tūlīt klajā nāks pirmais solo disks, kas ierakstīts tieši ar Liepājas Simfonisko orķestri.
Austriešu komponista (arī diriģenta un operrežisora) Gustava Mālera asprātīgā un humora pilnā mūzika ir pretišķībām un asociācijām bagāta, tur ir gan groteska, gan heroisms, gan pazemība. To visu viņš smēlies bērnībā, jo uzauga Austroungārijas impērijas mazpilsētā ar ielu muzikantiem, ar cirkus māksliniekiem un laukumu tingeltangeļiem, ar tautasdziesmām un kuplejām, ar kāzu mūzikas meldiņiem un arī ar Vīnes garu.
Savulaik muzikālais Vīnes valdnieks lika pamatus mūslaiku koncertapmeklējumu etiķetei, kura paredz bijīgu attieksmi pret mākslinieku priekšnesumu. 19.gadsimta opernamos valdīja troksnis un nekārtība, bet Mālers, kurš troksni nevarēja ciest, padzina solistu atbalsta grupas, nedeva vaļu ilgstošiem aplausiem pēc atsevišķiem dziedājumiem, ar ledainu skatienu durstīja pļāpīgus apmeklētājus, bet tiem, kuri ieradās ar nokavēšanos, lika gaidīt vestibilā. Stāsta, ka imperators Francis Jozefs, kurš bijis īsts vecās Vīnes gara iemiesojums, reiz sacījis: "Vai tiešām mūzika ir tik nopietna padarīšana? Man likās, tā domāta, lai mūs uzjautrinātu!" Mālers domāja citādi, un simfonijas žanrā viņš bija iecerējis paveikt to pašu, ko Vāgners ar operu – pārtrumpot visu līdzšinējo.
Mālera simfoniju vēsturiskais fons ir plašs, no renesanses mesām līdz zemnieciskas izcelsmes kareivju marša dziesmām – episka balsu un stilu daudzveidība. Viņš būvēja milzīgas struktūras, kas sniedzas līdz debesīm, un tad piepeši sabrūk. Otrajā simfonijā, pēc komponista vārdiem, tiek apglabāts pirmās simfonijas optimistiskais jauneklis, tādēļ tā sākas sēru marša raksturā. Simfonija izvērsta piecās daļās. Trešajā daļā komponists izmanto alegorisku satīru par cilvēkiem, kuru dzīve paiet bezmērķīgas rosīšanās virpulī, nespējot izprast svētā tēva aicinājumu. Ceturtajā daļā mecosoprāna solo, bet fināla kodā – kora dziedājums stāsta par paradīzi, augšāmcelšanos un dvēseles nemirstības apliecinājumu.
Biļetes uz LSO rīkotajiem koncertiem pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā.